Ühthižvenälaine likundelusen päiv

Рувики-späi
Ühthižvenälaine likundelusen päiv
Russian rhythmic gymnasts 2015 EC Minsk.jpg
Tip Sovetskii sportpraznik
Mugažo Likundelusen päiv
Znamoičend Necen sportan rodun, a mugažo aktivižen da tervhen elon ladun popul'arizoitand.
Om tehtud vodel 1999
Tegii Ühthižvenälaine taidehlikundelusen federacii, Venäman sportlikundelusen federacii
Praznuitas  Venäma
Päiv Redukun jäl'gmäine sobat[d]
Om sidotud likundelusenke (sportanke)

Ühthižvenälaine likundelusen päiv (ven.: Всеросси́йский де́нь гимна́стики) — sovetskii sportpraznik, praznuitas joga voden Venämal redukun jäl'gmäižen sobatan vodelpäi 1999. Se om vahvištoittud Ühthižvenälaižen taidehlikundelusen federacijan da Venäman sportlikundelusen federacijan tomotusen mödhe.

Istorii

Ezmäižed johtutesed likundelusen polhe mülüba V voz'sadaha edel meiden aiganlugdendad. Amuižes Grecijas oli tehtud harjoitusiden kompleks ristitun tervhuden da saldatoiden vaumičendan täht[1][2].

Keskvoz'sadoil tehta sportlikundelust lugetihe gr'ahkaks[1].

Vodel 1881 Lježas oli sätud Rahvahidenkeskeine likundelusen federacii[1].

Vodel 1885 Venäman imperijas Moskvas Venälaine likundeluzsebr tegi ezmäižen likundeluzvoibištelendan. Vodel 1889 likundeluz mülütadihe mužikgimnazijoiden openduzprogrammaha. Vodelpäi 1896 Olimpiadoil zavodihe ezitada sportlikundelust. Vodelpäi 1903 zavottihe vedäda Mail'man čempionatoid likundelusen mödhe (ven.) (vep.. Vodel 1912 Švecias Olimpiadaha ezmäižen kerdan ühtniba likundelijad Venämalpäi. Vodel 1928 Kaiken Sojuzan Spartakiadan aigan mäni ezmäine man Čempionat[1][2].

Vozil 1930 oli sätud Kaiken Sojuzan likundeluzsekcii (Sovetskijan Sojuzan sportlikundelusen federacii). Vodel 1932 mäni toine likundeluzvoibištelend, miččehe ühtniba naižed[2].

Vodel 1939 Sovetskijas Sojuzas Leningradas mäni ezmäine taidehlikundeluzvoibištelend, a vodel 1941 mäni ezmäine lidnan čempionat taidehlikundelusen mödhe[1][2].

Vodel 1957 Londonas mäni koumanz' Mail'man kongress, kus pagištihe neiččiden da naižiden likundkazvatusen polhe. Vodel 1984 Los-Andželesas ezmäižen kerdan XXIII Olimpiadan programmas oli taidehlikundeluz[1][3].

Vodel 1991 Venämal oli sätud Sportlikundelusen federacii[2].

Vodelpäi 2000 taidehlikundeluzvoibištelendas vägestiba sportnaižed Venämalpäi: Julia Barsukova (2000), Аlina Kabajeva (ven.) (vep. (2004), Jevgenia Kanajeva (2008, 2012), Margarita Mamun (2016)[3].

SSSRan počtmarkad, 1972. XX Olimpiad

Praznikan vahvištoitandan istorii

Vodel 1999 Ühthižvenälaižen taidehlikundelusen federacijan da Venäman sportlikundelusen federacijan tomotusen mödhe oli vahvištoittud "Ühthižvenälaine likundelusen päiv". Päivän praznuičendan täht valitihe redukun jäl'gmäine sobat[3].

Praznikan pätegend om sportan rodun, a mugažo aktivižen da tervhen elon ladun popul'arizoitand[4].

30. redukud vodel 1999 ezmäižen kerdan praznuitihe "Ühthižvenälaine likundelusen päiv".

Taidehlikundelijad

Azjtegod

Necil päiväl mäneba mugoižed azjtegod[4]:

  • sportvoibištelendad da ozutuzlikundelised;
  • avaitud harjoitelused da mastar'-klassad likundelusen mödhe;
  • parahimiden sportmehiden pauklahjoičend da koncertad;
  • konferencijad, seminarad, lekcijad i m. e.

Joga voden necil päiväl pauklahjoitas parahimid sportmehid i anttas heile Venäman sportmastarin da sportmastariden kandidatoiden arvnimid[1].

2023

Soči-lidnas Alina Kabajevan "Nebesnaja gracija" (ven.) (vep.-taidehlikundekusenakademijas mäni praznikprogramm, miččehe ühtniba animatorad, vedetihe erzvuiččid sportmastar'-klassoid[5].

Mihailovka-lidnas (Volgogradan agj) lidnstadional mäni jogavozne "Sügüz'fejerii"-festival', kus voibištelihe sportnaižed taidehlikundeluses[6].

Kazaniš mäni III Ühthižvenälaine tedokonferencii, miččen nimi oli ven.: «Состояние, проблемы и пути совершенствования спортивной и оздоровительной тренировки в гимнастике, танцевальном спорте и фитнесе». Sen aigan pauklahjoitihe Povolžjen valdkundaližen likundan, sportan da turizman universitetan opendajid, a mugažo mäni paginištund, miččehe ühtniba man joukuiden harjoitelijad[7].

2024

Moskvas "Dinamo"-sportakademijas mäniba sportškoliden ozuteluzezitused, a mugažo mastar'-klassoid vediba Aleksei Nemov (ven.) (vep., Jelena Zamolodčikova i toižed sportmehed[8].

Piteriš "Svoboda"-taidehlikundeluzsportklubas mäni "Likundelusen päiv-2024"-voibištelend[9].

2025

Novosibirskas mäni "Gimnastrada"-sportfestival', miččen aigan ezitiba parahimad lidnan sportmehed[10].

Moskvas Lužniki-sportstadional Rahvahidenkeskeine sportakademii kazvatuzpraktikoiden keskusen tugel ozuti "Timur i hänen jouk"-praznikozutelusen[11].

Venäman taidehlikundelusen jouk Olimpiadal Tokios, 2021.

Melentartuižed faktad

  • vodel 1904 Sent-Luis-lidnas Mail'man čempionatal vodel 1904 amerikaline likundelii Džordž Eiser, kudamb nägeb vaiše ühtel sil'mäl i kudambal om pujaug, sai kuz' medalid (koume kuldad, kaks- hobedašt i üks' bronzmedal')[4].
  • Vodel 1972 M'unhenas Olimpiadal vodel 1972 Ol'ga Korbut tegi tagasal'ton korktaspäi sportvencoiden poikusespäi, löihe vacal alapoikuses i udes lendihe üläpoikesehesai, tošti necen elementan äjak-se kerdad. Akrobatine element nimitadihe "Korbutan petl'aks" (se om kel'tud voibištelendal satatesiden taguiči)[4].
  • Aleksandr Dit'atin om üksjaine mirus likundelii, kudamb sai medalid kaikiš disciplinoiš Olimpiadal vodel 1980 Moskvas (3 kuldašt, 4 hobedašt, 1 bronzmedal'). Händast pandihe Ginnesan ülitusiden vai rekordoiden kirjaha. Vodel 2004 händast mülütadihe Likundelusen tetabuden rahvahidenkeskeižehe zalaha[4].
  • Vodel 2019 Amerikan Rahvahaližel čempionatal sportlikundelusen mödhe amerikalaine sportmez' Simona Bailz satusekahašti tegi akrobatižen elementan, kaks'kerdašt sal'tod koumekerdaiženke punondanke sportpardel. Nece element nimitadihe "hüppind Bails" (om kel'tud kaglan satatesiden taguiči)[4].

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 Всероссийский день гимнастики: дата, история и традиции праздника, sport-express.ru. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  2. ↑ 1 2 3 4 5 Всероссийский день гимнастики, РИА Новости. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  3. ↑ 1 2 3 Всероссийский день гимнастики отмечают 28 октября. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  4. ↑ 1 2 3 4 5 6 26 октября — Всероссийский день гимнастики: история, традиции, интересные факты, Известия. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  5. ↑ «Небесная грация»: Всероссийский день гимнастики отметили в академии Алины Кабаевой, 78.ru. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  6. ↑ Всероссийский день гимнастики. mihadm.com. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  7. ↑ Третий год подряд, в преддверии Дня гимнастики, проходит Всероссийская конференция. unifirst.ru. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  8. ↑ Новости. В Москве отметили Всероссийский день гимнастики. smotrim.ru. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  9. ↑ Турнир по художественной гимнастике «День гимнастки-2024», 26-27 октября 2024, Санкт-Петербург - 24 Сентября 2024 - Художественная гимнастика для Вас. rg4u.clan.su. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  10. ↑ Спортивный фестиваль ко Всероссийскому дню гимнастики, NaDvizh. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.
  11. ↑ День гимнастики 2025. academyviner.ru. Дата обращения: 3 tal'vkud 2025.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Ühthižvenälaine_likundelusen_päiv&oldid=528385"