Starodub

Рувики-späi
Starodub
Стародуб. Большая синагога -02.jpg
Флаг Герб
Флаг Герб

52°35′00″ с. ш. 32°46′00″ в. д.GЯO

Valdkund
Istorii da geografii
Pind
  • 22
Высота

180

Aigvö

UTC+3:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 17 687 чел. (1 vilukud 2021)
Lugud
Telefonan kod

48348

Počtan indeksad

142943

Avtomašinoiden nomeroiden kod

32

-

Официальный сайт

lugeda  diskussii  redaktiruida

Starodub (Bränskan agjan suves. Se om Staroduban rajonan administrativižeks keskuseks, ei mülü rajonha.

Istorii

Eländpunkt mainitase ezmäižen kerdan vl 1080 olijanke lidnusenke da lidnan statusanke Lavrentijan aigkirjas, mugažo Starodub-Severskii-nimenke. Se sai makundan lidnan statusad vl 1782.

Amuine pertišt om kaičenus tähäsai läz täuzin. Om äi vanhoid kundaližid sauvusid i torgovanoiden pertid. Lidn šingotase sömtegimišton edheotandoil, pästtas sagudzid, kolbasoid, leibäd, kuivatud sömäd da konservid.

Geografijan andmused

Lidn sijadase Babinc-jogen randal (Vablin ližajogi, Dnepran bassein), 180 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Matkad Bränskhasai om 145 km pohjoižpäivnouzmha. Vspäi 1900 raudtesarak ühtenzoitab lidnad lähembaiženke Uneč-lidnanke 30 km pohjoižhe.

Starodub om lidnümbrikon üks'jäine eländpunkt.

Eläjad

Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 19 010 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt oli 19 400 eläjad vll 1996−2001. Ortodoksižen hristanuskondan Hristan Raštvoiden päjumalanpert' (kozakišton) da kaks' jumalanpertid oma olmas lidnas.

Bränskan agrarine tehnikum[1] om professionaližen opendusen aluzkundaks.

Homaičendad

Irdkosketused



Bränskan agjan lidnad
Bränsk | Dät'kovo | Fokino | Karačev | Klincad | Mglin | Novozibkov | Počep | Sel'co | Sevsk | Starodub | Suraž | Zlink | Žukovk | Trubčevsk | Uneč