Isserson Mihail Davidovič

Рувики-späi
Mihail Davidovič Isserson
ИссерсонМ.Д.jpg
Sündundpäiv  15 (27) keväz'kud 1874
Sündundan sija
Kolendpäiv  6. redukud 1955(1955-10-06) (81 год)
Kolenduzsija
Ma
Rad  hirurg
Tedoerišt leikatuztedo
Openduz
Pauklahjad da premijad

Mihail Davidovič Isserson (ven.: Михаил Давыдович Иссерсон, 15 [27] keväz'kud 1874, Viipur, Suomen sur' knäžestv[d] — 6. redukud 1955, Petroskoi) — om venälaine da sovetskii lekar'-hirurg, tervhuz'tedon doktor, Karjalaiž-Suomalaižen SSRan arvostadud lekar', Karjalan erilaižen leikatuz- da satatezslužboiden sädai[1].

Elostarin

Norišt da openduz

Om sündunu 15 (27.) keväz'kud 1874 Viborg-lidnas Belostokas sündunuden külälekarin kolležin nevonikan David Markovič Issersonan (1844 — 7. keväz'kud vodel 1915) kanzas[2], kudamb voziden 1880 augotišespäi radoi külälekarin Oloncan gubernijan Pöud-lidnas. 12. sügüz'kud vodel 1882 ühtes vanhembidenke kändihe ortodoksižehe uskondaha.

Lopi Kronštadtan klassišt školad.

Vodel 1892 oli t'urmatud terrororganizacijan ičeze sebranikan rikondan azjadme, oli pästtud valdale sikš ku hänel ei olend kosketusid necen organizacijan azjtegoidenke, no kuverz'-se vot oli policijan peitkacundan al[3].

Lopi Petrogradan universitetan (ven.) (vep. fiziko-matematižen tedokundan londuztedon erišton (1898), sidä jäl'ghe päzui opendamhas koumandele kursale da vodel 1901 lopi Kijevan Imperatoran universitetan tervhuz'tedokundan "parahim lekar'"-arvnimenke. Opendusen aigan radoi läžundkodiš mustverižiden radnikoiden täht Kijevas, professoran Kirill Mihailovič Sapežkon klinikas.

Vodel 1902 professoran A. I. Kostnevičan ohjandusel kirjuti ezmäižen ven.: "100 случаев воспаления червеобразного отростка слепой кишки"-tedotön.

Venä-Japanižes voinan ühtnend

Ičetahtnikan ühtni Port-Arturan polestusehe pöudgospitalin lekarin. Voinan ühtnendas om pauklahjoitud Pühä Vladimiran 4. stepenin ordenal[4]. Jäl'ghe lidnoitusen otandad jäi sigä ranitud merimehidenke. Japonian valdmehišt tariči hänele jäda da rata lekarin Japonias, no hän pučihe[4].

Pörzihe Venämale purulaival Indiiskijan valdmeren päliči (matk: Čifu — Gonkong — Saigon — Singapur — Kolombo — Aleksandria — Konstantinopol' — Odessa). Matkas tegi miloserdijan Zinaida-sizarele (tulijale akale) taričendan lähtta mehele. Kolombo-portas osti hänele korallovijan nabornikan, miččed jäl'ghe kaičihe kanzas kut relikvii[4].

Kirjuti oppindtön "Cinga-läžund saubatud Port-Arturas"[5].

Lekarin da tedorad

Vozil 1906—1908 radoi leikatuzerišton ohjandajan Podol'skan gubernijan Balta-lidnas.

Vodelpäi 1908 — Oloncan gubernijan küläläžundkodin leikatuzerišton ohjandai Petroskoiš.

Ühtni Petroskoin fel'dšersko-akušerskijan školan (ven.) (vep. sädandaha, oli üks' sen opendajišpäi. Hänen ohjandusel vodel 1912 oli sauvodud Petroskoin leikatuzläžundkodin pert', kus oli avaitud ezmäine Oloncan gubernijan rentgenanhonuz[6].

Ezmäine valdkundas tegi südäinkohtun perforirovaižen jazvan pol'leikatusen (1910), südäinkohtun leikatusen rak-läžundan taguiči(1919), südäimen leikatusen jäl'ghe ambundsatatest (1928) hüvän satusenke.

Ühtni Ezmäižehe mail'man voinaha, sen aigan noremban lekarišpäi tegihe divizijan lazaretan pähirurgaks.

Rahvahaližen voinan aigan pörzihe ičeze läžundkodihe Petroskoiš. Kanzaližiden muštlosiden mödhe, tegi leikatusid kut krasnoarmeicoiden, muga i belogvardeicoiden keskes, ei tegend erigoičusid heiden keskes[4].

Vodelpäi 1917 — Petroskoin leikatuzläžundkodin ohjandai. Medradnikoiden ühtištusen ühtnik vodelpäi 1920.

Vozil 1910, 1912, 1926 oli radmatkoiš Germanias, Francias, Šveicarias, kus oppi leikatusen otolaringologijad, ulorolojad, ezofagoronhoskopijad.

Ühthižsojuzižen hirurgoiden associacijan ohjanduzkundan ühtnik.

Petroskoin valdkundaližen päsatatusen institutan R. R. Vredenan tedoiden mödhe, miččen pämehen oli vodelpäi 1933, painzi 'Travmatizm Karjalas"-rado.

Tal'vkus vodel 1929 om sudidud religii leikatusen taguiči sovetskijas läžundkodiš[7].

Veren sirdändan sädand

Vodel 1933 leikatuzläžundkodiš oli avaitud Veren sirdändan keskmäižen institutan erišt. Ezmäine veren sirdändan Karjalas tegi iče M. D. Isserson[8]. Veren sirdändan stancijan pämehen (vodelpäi 1941 vodehesai 1952) oli elon lophusai.

Azjmehištol oliba sured jügedused: todesižiden donoroiden uskomatomuden udehe mahtoho da lekariden, kudambad special'nostin mödhe ei mülügoi leikatuzerištoho, varun tagut[9]. Sistimatižen propagandan mödhe — lekcijoiden, pagištoitusiden, teatrozutelusiden kino-, radio, vai painastuses — ozaižihe säta donoroiden kundan[9].

Sovetsko-suomalaižen voinan aigan (1939—1940) stancijal ezmäižen kerdan Venämal oli kävutoitud veren uz' joukvaratandan maht, mitte abuti kaita äi ranitud voinmehid[9][10].

Sur' Kodiman voin

22. kezakud vodel 1941 M. D. Isserson (hänele oli 67 vot) oli kezapertiš, ladi pästta veneht Änižehe. Kulištades tedosen voinan augotišes, pörzihe läžundkodihe[4].

Elokun lopus vodel 1941 veren sirdändan stancii oli evakoitud. Kaik radkund, miččes enamba oli akoid, ičein käzil sirdi jügedad stancijan kalundištod baržile[8]. Stancii sirdihe Pudož-lidnaha, sidä jäl'ghe Medvežjegorskaha, da sidä jäl'ghe Belomorskaha[8]. Miše toda veren frontale kävutoitihe eriližid izotermižid mülütimid, miččiden tegopä om M. D. Isserson. Veren toskeliba vedajad mödmašinoil, suksil, jaugoil ambundan aigan[9].

Kaikes voinvoziden aigas stancijal oli enamb 5000 donorad, stancii oigenzi frontale 10 000 litrad vert[9].

Vodel 1943 M. D. Issersonan tomotusen mödhe donorad kerattihe 100 000 rubl'ad voinlendandmašinan sauvondaha. 15. tal'vkud vodel 1943 "La-5"-istrebitel', mitte oli nimitadud "Karjalaiž-Suomalaine donor"-nimel, oli anttud Rusttan armijan Voinil'mišton vägiden ezitajile. М. D. Isserson iče ajelihe aviazavodale, miše valita mašinad[9][4]. Stancii sai I. V. Stalinan kitändtelegramman[9][8].

Voded jäl'ghe voinad

Vodel 1944, Petroskoin päzutandan jäl'ghe, leikatuzläžundkodi da veren sirdändan stancii pörzihe evakuacijaspäi. М. D. Isserson zavodi läžundkodin udištusen, mitte sai murendusid okkupacijan aigan.

Vodelpäi 1946 — Karjalaiž-Suomalaižen SSRan tervhuz'ministerstvan tedonevondišton ohjandai[11][12].

Jäl'gmäižen leikatusen tegi, konz hänele oli 77 vot. Kaiken tegi enamba 25 000 leikatust[13].

Ičeze muštlosiš vodel 1953 hän kirjuti: "Minei om 79 vot. 52 vot lekarin radod, sen lugus 45 vot minä andoin radole Karjalas, miččenke olen kinktas ühenzoitud erigoitmatomil radkožmusil…"[13]

6. redukud vodel 1955 koli jügedas da pit'kaigaižes läžundaspäi. Om pandud maha Petroskoin Peski-kaumištol.

Kanz

  • Ak — Zinaida (koli vozil 1920)[4].
  • Tütär — Zinaida Mihailovna Isserson (1909—1996), hirurg, RSFSRan arvostadud lekar' (1960).
  • Vävu — Vasilii Aleksandrovič Baranov (koli vodel 1979), lekar'-hirurg, RSFSRan arvostadud lekar', Karjalan valdkundaližen läžundkodin ezmäine pälekar' (nügüd' om nimitadud hänen muštoks)[14].
  • Vunuk — L'udmila Vasiljevna Baranova, lekar'-transfuziolog, KASSRan da RSFSRan arvostadud lekar', Karjalan arvostadud eläi[13].
  • Sestrii — vestai Marina Davoidovna Rindz'unskaja (1877—1946)[15].

Pauklahjad da arvnimed

  • Pühä Annan 3. stepenin orden;
  • Pühä Stanislavan 2. stepenin orden;
  • Pühä Vladimiran 4. stepenin orden;
  • Avtonomižen Karjalan SSRan keskuztegendkomitetan kitändkirjeine (15. heinkud vodel 1935);
  • Tervhuz'kaičendtedon parahim radnik (1935);
  • Karjalaiž-Suomalaižen SSRan arvostadud lekar' (22. kül'mkud vodel 1940);
  • Rusttan Tähthaižen orden (5. kül'mkud vodel 1941);
  • Medal' "Vägestuses Germanijan päi Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945" (9. semendkud vodel 1945);
  • Medal' "Hüväs rados Sures kodiman voinas vozil 1941—1945" (6. kezakud vodel 1945);
  • Rusttan Znaman Radon orden;
  • Leninan orden (1954);
  • Karjalaiž-Suomalaižen SSRan Ülembaižen nevondišton kitändkirjeine (1949)[16]

Mušt

Enččen leikatuzläžundkodin seinäl Kirovan irdal pert' № 21 Petroskoiš, miččes M. D. Isserson radoi vozil 1912—1946, om pandud muštlaud hänen muštoks.

Muštlaud enččen Petroskoin leikatuzläžundkodin seinäl

14. sulakud vodel 2021 Petroskoin Administracii andoi "Mihail Isserson ird"-nimen irdale, mitte vedase Neglinka-jogelpäi Leningradskoje Kol'co-avoidahasai[17].

Arhivine jäl'genduz

Karjalan rahvahaližes arhivas kaičese M. D. Issersonan personaline fond (F. Р-3488, 30 kaičendkalud, 1894—1960 vv.), mitte vodel 2019 oli vajehtadud lekariden Issersonoiden-Baranovoiden-Filimonovoiden dinastijan kanzaližeks fondaks[14]. Fondas kaičesoiš veren sirdändan stancijan da leikatuzläžundkodin radon ezitusiden kirjutesed, ezmäine stancijan leikatuzkulehtez (1933—1938), fotokuvad, da völ I. V. Stalinan telegramm donoroile da stancijan radnikoile[18].

Tedotöd

  • Иссерсон М. Д. К лечению разлитого гнойного воспаления брюшины // Хирургия. — 1910. — № 16. — С. 606.
  • Иссерсон М. Д. Скорбут в осаждённом Порт-Артуре.

Homaičendad

  1. ↑ Карелия: энциклопедия: в 3 т. / гл. ред. А. Ф. Титов. — Петрозаводск: ПетроПресс, 2011. — Т. 3: Р—Я. — С. 382. — 384 с. — ISBN 978-5-8430-0127-8.
  2. ↑ Koli Petrogradas, om pandud maha Volkovskan kaumištol (ЦГИА СПб. Ф. 19. Оп. 127. Д. 3157. Л. 138).
  3. ↑ Баранова Л. В. И дольше века… : хроника трёх веков медицинской династии Карелии. — Петрозаводск: Острова, 2014. — 34 с.
  4. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 Качалова Д. Мой прадед по крови. Новая газета. Санкт-Петербург (14 semendkud 2021). Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  5. ↑ М. Д. Иссерсон (к 125-летию со дня рождения). gov.karelia.ru. Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  6. ↑ Ициксон Е. Хирургическая лечебница доктора Иссерсона. gazeta-licey.ru. Дата обращения: 17 kezakud 2026. Архивировано 12 elokud 2014 года.
  7. ↑ Красная Карелия. 1929. 3 декабря.
  8. ↑ 1 2 3 4 Из истории создания Республиканской станции переливания крови. Национальный архив Республики Карелия. Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  9. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 Имя в истории карельской медицины. Национальный архив Республики Карелия (30 keväz'kud 2009). Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  10. ↑ Островский А. Виртуальное интервью через 34 года. petrsu.ru. Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  11. ↑ Васильев Л. Г., Левин С. М. Здравоохранение Карелии. — Петрозаводск, 1960.
  12. ↑ Филимонова Л. Т., Молот М. Я. Лекарь с отличием. — Петрозаводск, 1981.
  13. ↑ 1 2 3 145 лет со дня рождения Михаила Давыдовича Иссерсона. Национальный архив Республики Карелия (15 keväz'kud 2019). Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  14. ↑ 1 2 Закончен приём на хранение документов архива семейной династии врачей Иссерсон-Барановых. Национальный архив Республики Карелия. Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  15. ↑ Она умела оживить гранит. gazeta-licey.ru (30 keväz'kud 2015). Дата обращения: 17 kezakud 2026. Архивировано 6 sulakud 2020 года.
  16. ↑ Указ Президиума Верховного Совета КФССР от 28.03.1949 // Ленинское Знамя. 1949. 29 марта.
  17. ↑ Новую улицу в центре Петрозаводска назовут именем известного карельского врача Михаила Иссерсона. Республика (24 keväz'kud 2021). Дата обращения: 17 kezakud 2026.
  18. ↑ Иссерсон М. Д. Национальный архив Республики Карелия. Дата обращения: 17 kezakud 2026.

Literatur

  • Народные избранники Карелии: Депутаты высших представительных органов власти СССР, РСФСР, РФ от Карелии и высших представительных органов власти Карелии, 1923–2006 // А. И. Бутвило : справочник. — Петрозаводск, 2006. — С. 320.
  • Баранова Л. В. И дольше века… : хроника трёх веков медицинской династии Карелии. — Петрозаводск: Острова, 2014.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Isserson_Mihail_Davidovič&oldid=531511"