Ves' (heim)

Экспертиза РАН

Venäman tedoakademii
tegeb azjtarkištust

Ližatedod

Venäman tedoakademijan azjtarkištuz

Venäman tedoakademii
tegeb azjtarkištust

Venäman tedoakademii

Päivnouzman Jevropan rahvahad IX — X voz'sadoil

Ves' (ven.: Весь) — baltianmeren-suomalaine heim, miččespäi sünduiba vepsläižed da erased karjalaižed. Heim eli Järvidenkeskišton tahol: Nevon, Änižen da Vauktan järviden keskes da edemba suvipolhe (sigä, Novgorodan Egna-volostiš eli jegonskaja ves').

Vauktal järvel ištub ves'.«Starin männuziš aigoiš»-kirj

Ves' da visu

Voz'sadoiden X—XIV arabalaižed mantedomehed johtutadas visu rahvahan, kudamb eläb vep. pohjoižpolel, lähen vep.. Ahmeta Ibn Fadlanan da al'-Garnatin kirjoiš visu johtutase arv-rahvahan rindal. Bulgarian kupcad möskeliba visunke, vediba nahkoid vajehtades metaltehmusile. Om oletuz, miše «visu»-nimel johtutase ves'.

…koumen kun matkas, eläb rahvahaz, kudamb nimitase Visuks, kudambal ö om vähemba časud. Minäžo nägin, miše päiväižen nouzman aigan kaik necel mal, ma da mäged, tegesoiš rusttoikš da kaikutte kalu, miččen päle ni kacuhtab mez' edel paiväižen nouzendad, ozutase kut sur' pil'v; nece rusktuz' jatktase kuni päiväine ei libu kesktaivhale. Man eläjad starinoičiba minei, miše tal'vel ö tegese pit'k kut (kezan) päiv, a päiv tegese ön pitte, muga ku ken-ni heišpäi töndub nouzman aigan vep., mitte om paremb met; ku mez' job sid' äjan, ka humalzub kuti vinaspäi. Heiden päsöm om  — proso da hebon liha, kacmata sihe, miše heiden mal om äi nižud da ozrad. Kaikutte, ken midä-ni semendab, otab kaiken ičeleze, car' ei sa necišpäi nimidä; vaiše hö andeltas hänele härkan nahkan joga pertišpäi, a konz hän andab käskon joukule lähtta vointacindaha mitte-ni man vasthapäi, ka i hän sab satusen palan. Heil ei ole tošt void, paiči kalarazvad, mitte hö jodas voipun da kunžutan voin sijas…Ibn-Fadlan (Lühünik)

Arheologižed muštpachad

Ves'-heimonke (vaugedjärveižen da jegonižen) da merä-heimonke arheologad tobjimalaz ühtenzoitas muštpachad djakovan arheologižen kul'turanke, mitte oli Venäman tazangišton pohjoižen polel V—VI. voz'sadoiden aigan.

Paksus ves'-heimonke tedomehed ühtenzoitas longibokan Priladožjan IX—XIII voz'sadoiden kurganoiden (käpkaumoiden) kul'turanke. Necen kul'turan olendsija om Säs'-, Tihvinka-, Kapša-, Paša-, Voronežka-, Ojat'-, Süvär', Olonka-, Tuloksa-, Vidlica-jogidme da mugažo Änižen pohjoižrandoiden rajonas. Kaikid surembad kurganad (käpkaumad) mahapandud ristituidenke oma kuti kehkerad ülüsed korktusel 0,6—3 m, diametral 5—12 metrad. Käpkauman südäinsija oli tehtud kuti kodi, nodjonke da kaludištonke, mi znamoiči vepsläižiden melen mödhe surman jäl'geližes elos toižes mirus kut jogapäiväližen elon jatktandad. Aigembaižiš käpkaumoiš kollijoden hibjoiden poltandanke oma erased kalud skandinavišt sündundad. Necem kul'turan ühtenzoituz letopisižen ves'-heimonke todištuseks om Ojat'-jogen gidronimoiden oppind. Toine endevanhuden mödhe jäl'ges saamen, neciš regionas om vepsän nimiden kogomuz.

Homaičendad

Literatur

• Майнов В. Н. Приоятская чудь. (Весь — Вепсы) // Древняя и Новая Россия. 1877, т. 2. № 5, с. 38—53; № 6, с. 133—143.
• Майнов В. Н. Несторова Весь и Корельские дети. // Живописная Россия. 1881. Т I. Ч.2 стр. 493-527.
• Голубева Л. А. Весь и славяне на Белом озере X—XIII вв. — М., 1973
• Кочкуркина С. И., Линевский А. М. Курганы летописной веси. Петрозаводск, 1985
• Кочкуркина С. И. Памятники Юго—Восточного Приладожья и Прионежья. Петрозаводск, 1989
• Кочкуркина С. И. Сокровища древних вепсов. Петрозаводск, 1990
• Голубева Л. А., Кочкуркина С. И. Белозерская весь (по материалам поселения Крутик IX—X вв.). Петрозаводск, 1991