Užesel'g
| Külä | |
| Užesel'g-külä | |
|---|---|
| karj.: Uže-selga | |
 | |
| 61°43′04″ с. ш. 34°29′22″ в. д.GЯO | |
| Valdkund |
 Venäma |
| Federacijan subjekt | Karjala |
| Minicipaline rajon | Änižröun |
| Küläkund | Derev'ankan küläkund |
| Istorii da geografii | |
| Ezmäine johtutez | XVII voz'sada |
| Enččed nimed | Mahalova-Se'g, Uže-Sel'g, Sur' Užesel'g da Pen' Užesel'g, Ülembaine Užesel'g da Alahaine Užesel'g |
| Eläjad | |
| Eläjad | ↗287[1] ristitud (2013) |
| Rahvahad | venälaižed, karjalaižed, vepsläižed |
| Uskondad | ortodoksižed |
| Lugu-identifikatorad | |
| Počtan indeks | 185510 |
| Kod ОКТМО | 86636422111 |
| Коd ОКАТО (vodhesai 2014) | 86236000037 |
|
|
|
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |
.svg)
Užesel'g (ven.: У́жесельга, karj.: Uže-selga) om Änižröunan külä Karjalas, mülüb Derev'ankan küläkundaha.
Eläjad
| 2002[2] | 2010 | 2020[3] |
|---|---|---|
| 208 | ↗254 | ↗332 |
Istorii
Tetabad johtutesed külän polhe oma voz'sadal XVII. Sidä aigan oma tedod sijaližen Užesel'gan maradnikan polhe, kudamban valdas Lohjogel voz'sadan XVII lopus oli mel'nic (nügüd' nece om Petroskoin Kirovan avoird).
Voz'sadan XIX aigan külä nimitihe Mahalovo-Sel'g, vai Uže-Sel'g[4].
Voz'sadan XX augotišen aigan oli kaks' küläd — Sur' Užesel'g da Pen' Užesel'g[5].
Voz'sadan XX ezmäižes poles kaks' küläd vajehtiba nimed — Ülembaine Užesel'g da Alahaine Užesel'd[6].
Edel Sur’ Kodiman voinad küliden nimed oliba Užesel'g da Užesel'g Dorogal[7].
Suomen valdan al (1941—1944) küläs radoi pučurkiden tegiizavod gazgeneratorižiden motoroiden täht. Kevädeks, vodel 1944, zavod pästi koumanden palan tavaroid kaiken Suomi-valdkundan täht[8].
Voz'sadan XX aigan kaks' küläd ühtenzoitihe ühthe — Užesel'g-külähä.
Valdankumaidusen edel küläs oli ortodoksine jumalanpert' Pokrova Bogamaterin muštoks[9].
Olendsijan tarbhuded
- vozil 1920 om Prigorodnovan sel'sovetan joukus;
- 31. keväz'kuspäi vodel 1959 — 3. vilukuhusai vodel 1963 vodel külä om Petroskoi-lidnan valdas;
- 3. vilukud vodelpäi 1963 om Derev'ankan sel'sovetan joukus;
- vodelpäi 2006 om — Derev'ankan küläkundan joukus.
Irdad
- Dačnaja-ird
- Dačnii-kujo
- Zel'onaja-ird
- Lesnaja-ird
- Lugovaja-ird
- Parkovaja-ird
- Pudožin ird
- Solnečnaja-ird
- Hvoinii-kujo
- Keskmäine-ird
- R'abinovii-kujo
- Jelovii-kujo
- Zagorodnaja-ird
Ajamed
Vodehesai 2006 Užesel'gaha Petroskišpäi ajeli lidnalaine avtobus № 5 (vodel 2004 pol'lidnalaine № 511).
Kaiken voden Užesel'g om sidotud Petroskoinke da Derev'ankanke avtobusoiden abul, kezal Užesel'gaha tuldas kezaližed Petroskoi-Kezapertid 41 km-, Petroskoi-Uja- da Petroskoi-Orzega-reisad. Om kaks' avtobusseižutest molembihe ten polihe[10].
Ei edahan Üžesel'gaspäi om Okt'abr'skan raudten azotelezpunkt 390 km, miččel seižutase pojezd № 6376 Süvär' — Petroskoi-Matknikoiden (ajeleb kezaaigan pühäpäivil)[11].
Homaičendad
- ↑ Численность населения в разрезе сельских населённых пунктов Республики Карелия по состоянию на 1 января 2013 года. Дата обращения: 3 uhokud 2026.
- ↑ http://www.perepis2002.ru/content.html?id=11&docid=10715289081460.
- ↑ https://rosstat.gov.ru/vpn/2020/Tom1_Chislennost_i_razmeshchenie_naseleniya.
- ↑ Voden 1873 tedod
- ↑ Voden 1905 tedod
- ↑ Voden 1926 tedod
- ↑ Карта Карело-Финской ССР, 1940 год
- ↑ Юкка Куломаа. Финская оккупация Петрозаводска, 1941—1944 (пер.: С. Карху и др.). Дата обращения: 2 vilukud 2026.
- ↑ «Покрый нас честным Твоим покровом…» eparhia.karelia.ru. Дата обращения: 2 vilukud 2026. Архивировано 15 uhokud 2020 года.
- ↑ Тараканов О. И деревня превращается в коттеджный посёлок // Карелия. 2010. 5 июня. www.gov.karelia.ru. Дата обращения: 2 vilukud 2026.
- ↑ Остановочный пункт "390 км"Россия, Республика Карелия, Прионежский район, деревня Ужесельга. oktzd.ru. Дата обращения: 2 vilukud 2026. Архивировано 22 sulakud 2016 года.