Suna-jogi

Рувики-späi
Necil sanal oma toižed znamoičendad, kacu Suna (znamoičendad).
Suna
Kivač-vezilanktuz Suna-jogelKivač-vezilanktuz Suna-jogel
Üleižed tedod
Piduz' 282 km
Bassein 7670 km²
Veden pidänd 66 m³/s (в 30 км от устья[1])
Vezijoksend
Jogen augotiž Кивиярви
 • Korktuz' 354,5 м
 • Geografižed koordinatad 63°27′37″ с. ш. 31°55′23″ в. д.GЯO
Jogensu Änine
 • Olendtaho Jänišpole, Kondopogan rajon
 • Korktuz' 33 м
 • Geografižed koordinatad 62°06′29″ с. ш. 34°16′32″ в. д.GЯO
Jogen sirdänd 0,85[1] м/км
Olendtaho
Vezisistem Änine → Svir' → Ladogan järv' → Neva → Baltian meri
Ma
Valdkund Karjalan Valdkund
Rajon Mujezeran rajon, Mujezeran rajon, Kondopogan rajon
Lugu Valdkundaližes geografižiden nimiden lugetišes 0149902
Suna-jogi (Республика Карелия)
Голубая точка — исток
исток
Синяя точка
устье
Россия Карелия Кондопожский район 
 ещё не имеет [[Šablon:ПозКарта Россия Карелия Кондопожский район
|позиционной карты]].
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Suna[2] (ülähäižes joksmuses Sun[3]) — jogi Karjalas, lankteb Kondopogan lahtehe Änižehe[2].

Üleižed tedod

Jogen piduz' om 282 kilometrad,basseinan pind — 7670 km²[4]. Jogi zavodiše Kivijärvespäi, edemba jokseb päliči erasiš järviš, lankteb Änižehe, tegeb Kondopogan lahten. Jogen augotišen korktuz' — 354,5 metrad meren pindan päl[3]. Jogen lopun korktuz' — 33 metrad meren pindan päl[5]. Segoitadud sömine, enamba lumesine[1].

Süvär'-jogen bassein da Änine
Sergei Prokudin-Gorskii Suna-jogi ei edahan Kivač-vezilanktust. 1915
Suna-jogen augotiž — Kivijärv

27 kilometras sen lopuspäi sijadase tetab Kivač-vezilanktuz. 32 kilometras Kivač-vezilanktusespäi oli toine tetab oli Girvas (nügüd' om kuivatud). Jogel om enamb 50 kosked da vezilanktust, vaiše Kivač-vezilanktusen alemba Suna-jogel mäneba laivad.

Suna Kalinovičan kirjutesen mödhe

Om kirjutadud neciš erištos tedod pagižeba jogen lopun polhe vodel 1922.

Ičeze rados, miččen nimi om «Suna-jogi da sen veden kävutamine» (1922) professor B. Kalinovič kirjutab mugoižed tedod[6]: sen augotiž om Oloncan gubernijan Povencan ujezdan öbokas, kahten jogen ühtenzoitusel — Matka-jogen, mitte jokseb Matkjärvespäi da Sennajan, mitte zavodiše Sennoje-järvespäi. Suna-jogi jokseb päazjas longibokan polehe (ezmäižed 113 kilometrad jogi jokseb longibokan polehe, sid' kändase homendezbokan polehe — jogen piduz' 61 kilometrad, jäl'gmäižed 56,5 kilometrad möst jokseb longibokan polehe). Jogi lankteb Änižehe päliči Kondopogan lahtes. Üleine jogen lanktuz' — 133,56 metrad; jogen piduz oiktad tedme augotišespäi lophusai — 162 km (Kalinovič kävutoiti märičendan täht 10-virstaižen kartan), jogen piduz' — 230,43 km, sen koveruden lugumär — 1,42[7].

Zavottes augotižespäi Suna-jogi mäneb mugoižed järved: Roik-Navolockoje (jogen augotišespäi laskendahasai järvehe om 9 virstad[8]), Gimal'skoje (15 virstad), Kudamgubskoje (38 virstad), Čudjärv' (51 virstad), Porosjärv' (53 virstad), P'al'vjärv' (71 virstad), Lindjärv' (106 virstad), Vikšjärv' (144 virstad), Sundjärv' (163 virstad), Padmjärv' (180 virstad)[9]. Kaikes joksiile järvile üleižes jogen pidusespäi om 81 kilometrad. Sunan ližajoged — Senča da Sandalka-joged (hur) da Koža (oiged) kaikutte ližadab järviden gruppad, miččišpäi kaikid znamasižemb om 5 järved, ned oma pidust' Suna-jogen joksendad päivnouzman polespäi, ühtenzoitase Sandalka-jogenke[10].

Jogen pitkähk profil' — pordidenke, Kalinovič kirjutab nelläs sures pordahas: kaikid pidemb Päl'vjärvehesai, om röunatud koskil - Mel'ničnijal, Pristanskijal da Valazminskijal. Toine pordaz, mitte zavodiše Päl'vjärvespäi, lopiše koskil - Korbi-koskel, Kollivo-koskel da Kosseni-koskel, sid' jogi jokseb Lindjärven polehe päliči Lieben-koskes da Nuvačum-koskes. Üleine laskend neciš sijas om 20 km — 17,64 m. Kaikid pidemb pordaz — koumanz', sihe mülüb Lindjärv', miččen jäl'ges zavodiše jogen pala koskidenke 24,5 km üleižen laskendanke 29,44 m. Suna neciš sijas jokseb homendezbokan polehe da mäneb päliči Uitozen-koskes, Voora-koskes, Abaila-koskes, Suari-koskes, Kuiva-koskes, Lehtevän-den-sun-koskes, Puda-koskes, Kiviniem-koskes, Korbi-koskes, Ruzmin-koskes, Kallivo-koskes, Pädajuk-sen-koskes. Kaikid heredambad kosked jogel neciš sijas oma Lehtevän-den-sun-koski(laskend 2,32 m), Kallivo-koski da Pädajuk-sen-koski (üleine laskend 7,81 m). Nellänz' pordaz om 27 km — nece om Vikšjärven bassein, edel mittušt Suna-jogehe lankteb Semča-jogi. Tägä Suna kändase suvele, а, konz lähteb järvespäi, jokseb jo homendezbokha. Necil pordahal jogen lanktend om vaiše 0,13 m kilometraha. Sid' jogespäi lähteb kaks' vezi lanktust, miččed oma kahtes virstas toine toižespäi: Girvas da Por-koski. Neciš sijas pidusel 3,5 km üleine lanktend om 32,3 metrad[11]. Por-koskespäi Suna jokseb päivnouzman polehe Sunjärvehesai, а, lähttes järvespäi, jokseb longibokha Padmjärvehe. Neciš lühüdas sijas (läz 2,7 km), kus om Šuškovskii koski, üleine lanktend om 5,6 metrad. Padmjärven taga Suna jokseb koskidenke — tägä zavodiše Kivačun lanktuz. Kalinovičan tedoiden mödhe, Kivač-vezilanktuz, mitte om 171 m pidusel üleine lanktend om 10,706 m. Alahaine basseinan terassa zavodiše Kivačun pohjanno. Jogen joksmuz' tägä om hillemba, hot' neciš sijas oma kosked — Vonča (lanktend 0,51 mm 96 metraha), Vidon Čikul'ajevskii (lanktend 2,6 m 1,53 kilometraha), Pugol' (lanktend 0,224 m 117,35 m) da jäl'gmäine koski jogensus, mitte om 448 m üleižen lanktudenke 0,587 m[12].

Jogen randad madalas sijas oma 0,4—8,5 m korktudel, enambištos vastasoiš 2 m korktudel. Ülähäižes joksmuses jogen augotišespäi Roik-navolok-järvehesi jogi om 20 - 50 metrad levedusel (keskmäras 30 metrad), randad oma madalad (keskmäras läz 2 metrad), enambištos oma letkrandad. Lähttes Gimal'skijas järvespäi Suna om 85 m levedusel, madalaižil randoil — 0,4—1,3 metrad. Mugoižed madalad randad oma Kudomgubskijal järvel da Čudjärvel, randad oma savesižed. Porosjärvel, mitte jatktab Čudjärved, randad oma 6,5—8,5 metrad korktudel, alahaks jogen joksmusen mödhe kaks' kilometrad oma mugoižed-žo mägekahad randad. Pohj neciš sijas om savesine. Tägä lopiše ülähäine terassa, lanktuz sureneb, sil-žo aigal jogen madalamb sija kaideneb, a randad tegesoiš 1—2 metrad korktudel, jogen pohj madalas sijas om letkesine[13]. Jogen randad oma mugoižed-žo (paiči Päl'vjärven oiktad randad 17 metrahasai korktudel) da kätes keskterasaha videhe koskehesai se om 102 km jogen augotižespäi. Valazminskii koski eroneb pordhil päivän pindal. Jogen leveduz' tägä om ühtejitte — läz 85 metrad, koskil se jagase hijamile, kaikid suremb miččišpäi om 64 metrad levedusel. Korktembad randad oma Lindjärven homendezbokan lahtes (6,5—8,5 m), 139 kilometrahasai jogen augotišespäi, toižiden randoiden suruz' om 0,6 - 2 m. Tägä zavodisoiš kosked, kus jogi vajehtab ičeze levedust 21 - 277 metrad. Edembaižed 20,9 km se jokseb mägekahal sijal, kus keskleveduz om 85 m da maksimaline randoiden korktuz' om 26—32 m. Tuldes Girvasannoks letkjogensu tegese kivikahaks, Sunjärvehesai kivikahad sijad vajehtasoiš letk-savesižidenke. Randoiden keskkorktuz neciš jogen sijas om 5,33 m, keskleveduz om 96 m. Jogi kaideneb Girvas-vezilanktusel 10,5 metrahasai, tuldes Por-koskennoks se sureneb 425 metrahasai[14].

Jogen keskterassan augotiž om mugoine-žo kut koskil — mugoine-žo ma, randoiden korktuz' da jogen leveduz'. Sunjärven randad oma surembad, voiba olda päivnouzman poles oma 14 m, päivlaskman rand om 6,5 m korktudel, suven polehe randad tegesoiš madalambikš 3,2 metrahasai. Tägä bom letk-kivesine ma järven pohjoižes da mudama järven longibokas. Jokstes Sunjärves päliči, vajehtase jogen leveduz' 32 - 150 m, randoiden korktuz' om 1 - 6,5 m[15].

Taho, kus jokseb Suna-jogi, Kalinovičan melen mödhe «ezmäižele kacegele» om hüvä, sikš ku voib otta kuti lähte energijan täht[16].

Oppindan istorii

Табличка Реки Суны Респ Карелия.jpg

XIX — XX voz'sadoil Suna-jogi koskidenke, miččed oma läheli Venäman imperijad, oli kut perspektivine odvan elektroenergijan lähte. Vodel 1909 Suna-joged zavodi oppida Venäman vezivägen elektrogidravližen kirjutamižen mez'kund, sen pämez' oli Genrih Merčing. Mez'kundal oli vähän tedoid: mägi-inženeran A. Timofejevan ühthevedod, kudamb oppi Kivačud, Por-kosked da Girvasad vozil 1899—1900; Suna-jogen manpalad, kus oma vezilanktused; manpalad Girvasaspäi с. Устья Суны Änižehesai, niid opppiba Pitern universitetan üläopenikad kezal vodel 1893 ühtes Aleksandr Ždanovanke da vodel 1894 ühtes astronomanke-navedijanke N. А. Tačalovanke. Vaiše kacmata kaikihe nenihe materialoihe, oli sel'ged, miše Suna-jogen vezilanktused oliba lujas tarbhaižed energijan tegemižen täht. Mez'kundan radoiš (1911) om anttud mugoižed väged - maksimaline, keskmäine alahaižes vedes da minimaline: Kivač da Krivoi kosk — 48,87; 6,062; 5,038; Por-kosk — 54,73; 6,253; 5,257; Girvas — 52,93; 5,09; 4,75[17].

XX voz'sadan augotišes Suna-jogen vezilanktused ičeze vägen mödhe oliba lujas tarbhaižed. Oloncan gubernijan päivlaskman poles läheli Änižen järved niid tahtoitihe kävutada odvan elektroenergijan samižen täht, miše tehta azotkislotad. Sikš mez'kund tariči tarkemba oppida Suna-jogen basseinad[18].

Vodel 1914 oli tehtud projekt, miččen mödhe jogen veden kävutamine oli vointarbhusiden täht. Tahtoitihe kacta, mi om man al, no ei voinugoi, sikš ku kaiktäli oli kivi[19].

Projektan mödhe oli kaks' variantad kut tehta gidroelektrostancii: Kivač-vezilanktusenno (keskmäine radvägi 14 000) libo Nigjärven da Kondopogan lahten keskes (keskmäine radvägi 20 500). Toine variant mugažo kävutoiti Kivač-vezilanktusen vezienergijad[20].

Kävutamine

Suna-jogi Kivač-vezilanktusel

Jogen pidusen mödhe, kus ei ole hüvid dorogoid, tehtas mecan splav, miše mända ümbri Kivač-vezilanktuses, oli tehtud laskend eriži. Mecan splav Suna-jogen mödhe mäni läz 200 vot vodhesai 1978. Ühtes Vodla-jogenke Suna oli üks' kaikid reguliruitud jogišpäi Änižjärven basseinas, tägä mäni kaikid suremb mecan splav. Jogel radoi 10 mecan splavan kaičuzsijad, ned oli tehtud vozil 1950—1960, — kaikid surembad niišpäi oli tehtud Motko-järven, Päljärven, Sundjärven pohjal. Konz lesosplav lopihe Sundjärv' oli tühjitadud, nece toi pahut ekosisteman radole, sikš ku ei täudund vet[21]. Splaval radoiba Belomoro-Änižen laivhišton laivad.[22][23].

Jogel om tehtud Sunskii kaskad - gidro-elektrostancii, kaikid surembad — Kondopogan gidro-elektrostancii da Paljejärven gidro-elektrostancii.

Bassein

Ližajoged

(om ozutadud kilometrad jogensuspäi)

  • 20 км: Čuvoja
  • 23 км: Sandalka
  • 79 км: Semča
  • 84 км: Dejaoja
  • 92 км: Čeranga
  • Dän'ga
  • 122 км: Aitojoki
  • 130 км: Metčepuda-Mane
  • 134 км: Karanga
  • 140 км: Järmända
  • 163 км: ilman nimeta järvespäi Kinaspuoli
  • 217 км: Motko

Järved

Suna-jogi Kivač-vezilanktusel

Mugažo Sunan baseinaha (paiči ližajogiden basseinoid) mülüba järved:

  • Kivijärvi
  • Säks'järv'
  • Kovdjärv'
  • Soimijärv'
  • Roiknavolockoje
  • Gimol'skoje
  • Kudamgubskoje
  • Vehkjärv'
  • Akon'järv'
  • Čudjärv'
  • Porosjärv'
  • Päl'vjärv'
  • Sur' Kudoma
  • Perti
  • Lindjärv'
  • Lavalampi
  • Suhoje Järv'
  • Navdjärv'
  • Sundjärv'
  • Pandjärv'
  • Južnoje Vosjärv'
  • Kaštomjärv'

Flora da fauna

Jogen bassein om Karjalan Valdkundan kahtes Floran rajonas (keskmäižen taigan röunas): Sunsko-Suojärven da Änentagan rajonoiš[24]. Sunsko-Suojärven rajonan täht, kus enamb om vezo-kukhakaz reljef suriden jäžomidenke ilman päkivita. Rajonan ma om tühj. Om levitoittud sod — mezotrofižed da oligotrofižed sod. Mecoiš oma kuzed da pedajad. Kaikid gol'l'emb floran polespäi keskmäižen taigan alaröunan rajon, kus ei ole kazvmusid, miččed vastasoiš toižiš floristižiš rajonoiš[25].

Kacu mugažo

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 3 Су́на // Большая советская энциклопедия#Третье издание : [в 30 т.] / гл. ред. А. М. Прохоров. — 3-е изд. — М. : Советская энциклопедия, 1969—1978.
  2. ↑ 1 2 Су́на // Словарь названий гидрографических объектов России и других стран — членов СНГ / под ред. Г. И. Донидзе. — М.: Картгеоцентр — Геодезиздат, 1999. — С. 352. — ISBN 5-86066-017-0.
  3. ↑ 1 2 Лист карты P-36-15,16 Лендеры. Масштаб: 1 : 100 000. Состояние местности на 1972 год. Издание 1985 г.
  4. ↑ Суна. water-rf.ru. Дата обращения: 13 sulakud 2018.
  5. ↑ Лист карты P-36-69-C,D — ФГУП «ГОСГИСЦЕНТР»
  6. ↑ Гидронимы даются в орфографии на 1922 год.
  7. ↑ Калинович, 1922, с. 5.
  8. ↑ Данные взяты Калиновичем из «Указателя в. в. п.» под ред. инженера Л. И. Цимбаленко
  9. ↑ Калинович, 1922, с. 6.
  10. ↑ Калинович, 1922, с. 7.
  11. ↑ Калинович, 1922, с. 9—10.
  12. ↑ Калинович, 1922, с. 11—12.
  13. ↑ Калинович, 1922, с. 12—13.
  14. ↑ Калинович, 1922, с. 13—14.
  15. ↑ Калинович, 1922, с. 14.
  16. ↑ Калинович, 1922, с. 20.
  17. ↑ Калинович, 1922, с. 27—28.
  18. ↑ Калинович, 1922, с. 28—29.
  19. ↑ Калинович, 1922, с. 18, 29.
  20. ↑ Калинович, 1922, с. 29.
  21. ↑ Биоресурсы, 2008, с. 186.
  22. ↑ Кто почистит речку? Дата обращения: 8 heinkud 2012. Архивировано из оригинала 21 uhokud 2014 года.
  23. ↑ Марина Фадеева Кивач. www.kondopoga.ru. Дата обращения: 25 kezakud 2020.
  24. ↑ Раменская, 1960, с. 28—29.
  25. ↑ Раменская, 1960, с. 32.

Literatur

  • Суна (река) // Большая советская энциклопедия#Третье издание : [в 30 т.] / гл. ред. А. М. Прохоров. — 3-е изд. — М. : Советская энциклопедия, 1969—1978.
  • Лукин А. А. и др. Биоресурсы Онежского озера: [монография] / В. И. Кухарев, А. А. Лукин. — Петрозаводск: Карельский научный центр РАН, 2008.
  • Калинович Б. Ю. Река Суна и использование ее водных сил. — Петроград, 1922. — (Труды Олонецкой научной экспедиции. Часть VIII. Использование. Выпуск 1).
  • Раменская М. Л. Определитель высших растений Карелии. — Петрозаводск : Гос. изд-во Карельской АССР, 1960. — 486 с.
Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Suna-jogi&oldid=507909"