Rahvahidenkeskeine mail'man igähižiden rahvahiden päiv

Рувики-späi
Rahvahidenkeskeine mail'man igähižiden rahvahiden päiv
2017 08 09 Day of the World's Indigenous Peoples in Yakutsk (11).jpg
Tip Igähižed rahvahad
Oficialižesti International Day of the World’s Indigenous Peoples
Znamoičend Kaita igähižiden rahvahiden kul'turad da kel't, a mugažo kingitada rahvahidenkeskeižen rahvazkundan homaičust niiden problemoihe da tarbhuzihe.
Om tehtud 23. tal'vkud vodel 1994 (rezol'ucii № 49/214)
Tegii Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblei
Praznuitas Rahvahidenkeskeine päiv
Päiv 9. elokud
Om sidotud 9. elokud vodel 1982 — Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan radgruppan ezmäine ištund igähižiden rahvahiden mödhe (eriline forum Ženevas mail'man igähižiden rahvahiden oficialižen statusan vahvištoitandan mödhe)

Rahvahidenkeskeine mail'man igähižiden rahvahiden päiv (ven.: Междунаро́дный де́нь коренны́х наро́дов ми́ра, toižil Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan oficialižil kelil: angl.: International Day of the World’s Indigenous Peoples, arab.: اليوم الدولي للشعوب الأصلية في العالم,isp.: Día International de las Poblaciones Indígenas, kit.: 世界土著人民国际日,franc.: la Journée internationale des populations autochtones ) — rahvahidenkeskeine päiv, mittušt joga voden praznuitas 9. elokud vodelpäi 1995. Sen vahvištoiti Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblei.

Istorii

Vodel 1990 Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblei nimiti 1993. voden "Rahvahidenkeskeižeks mail'man igähižiden rahvahiden vodeks"[1].

23. tal'vkud vodel 1994 Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblejal, rezol'ucijal № 49/214, "Rahvahidenkeskeižen mail'man igähižiden rahvahiden voz'kümnen (1995—2004)" (ven.) (vep. aigan oli vahvištoittud "Rahvahidenkeskeine mail'man igähižiden rahvahiden päiv". Praznuičendan päiväks tegihe 9. elokud — päiv, konz oli Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan radgruppan ezmäine ištund igähižiden rahvahiden mödhe Ženevas vodel 1982, kus mäni eriline forum, kus vahvištoittihe mail'man igähižiden rahvahiden oficialine status[2][3][4].

9. elokud vodel 1995 ezmäižen kerdan praznuitihe "Rahvahidenkeskešt mail'man igähižiden rahvahiden päiväd"[5].

Necen päivän pätegend om kaita igähižiden rahvahiden (ven.) (vep. kul'turad da kel't, a mugažo kingitada rahvahidenkeskeižen rahvazkundan homaičust niiden problemoihe da tarbhuzihe[6].

20. tal'vkud vodel 2004 Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblejal, rezol'ucijal № 59/174, "Toižen rahvahidenkeskeižen mail'man igähižiden rahvahiden voz'kümnen (2005—2014)" aigan oli pättud jatkata praznuita "Rahvahidenkeskešt mail'man igähižiden rahvahiden päiväd"[2][7].

Vodel 2005 Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päsekretar' tariči valdmehištos praznuita necidä päiväd rahvahaližel tasol[8].

…kaikjal ühtenzoitta igähižid rahvahid i ühtes niidenke rata, antta niile voimusen kehitoittas mirus da varumatomudes, arvostada rahvahiden oiktusid, miččid äjiš niišpäi hätken hül'gäitihe.Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päsekretarin kucund, 2005, [8]

13. sügüz'kud vodel 2007 Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblei vahvištoiti deklaracijan igähižiden rahvahiden oiktusiš (ven.) (vep.[1].

Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblei 2019. voden nimiti "Rahvahidenkeskeižeks mail'man igähižiden rahvahiden vodeks" (ven.) (vep.. Mugažo necen aigtegon aigan Rezol'ucijal № 74/135 (voden 2019 tal'vkun 19. päiväspäi) oli vahvištoittud uz' "Rahvahidenkeskeine mail'man igähižiden rahvahiden voz'kümne (2022—2032)"[1][9].

Kanum-heimon "Rahvahidenkeskeižen mail'man igähižiden rahvahiden päivan praznuičend", Merauke, 2019

Venämal

Venäman zakonkogomuses (Zakon 69) om kirutadud igähižiden vähäluguižiden rahvahiden oiktused ottes homaičusehe Rahvahidenkeskeižen oiktuden da Rahvahidenkeskeižiden kožmusiden principoid da normid[1].

Mugažo tehtihe äjak-se Venäman Federaližid zakonoid[1]:

  • 30. sulakud vodel 1999 "Venäman igähižiden vähäluguižiden rahvahiden oiktusiden garantas";
  • 20. heinkud vodel 2000 "Venäman Pohjoižen, Sibirin i Edahaižen Päivnouzman igähižiden vähäluguižiden rahvahiden kundoiden tegendan ühthižiš principoiš";
  • 7. semendkud vodel 2001 "Venäman Pohjoižen, Sibirin i Edahaižen Päivnouzman igähižiden vähäluguižiden rahvahiden tradicionaližen londusenkävutandan sijoiš".

Päivän tem

Joga voden zavottes vodelpäi 2004 Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päassamblei valičeb teman rahvahidenkeskeižiden päazjtegoiden vedändan täht:

  • 2004 — "Tegoiden da arvokahuden voz'kümne"[10];
  • 2005 — "Igähižiden rahvahiden azj — meiden azj";
  • 2006 — "Aljans tegos da arvokahudes";
  • 2007 — "Om tarbhuz' kaita igähižiden rahvahiden kelid";
  • 2008 — "Kožmuz da ühthižrad valdkundoiden da igähižiden rahvahiden keskes"[11];
  • 2009 — "Igähižed rahvahad i VIČ vai SPID"[12];
  • 2010 — "Kinoradnikad, kudambad oma igähižiden rahvahiden ezitajad"[2];
  • 2011 — "Igähižiden rahvahiden sädandrad: starinoiden da kul'turiden korged arv, meiden tulijan aigan tegemine"[13];
  • 2012 — "Joukvestišt igähižiden rahvahiden käziš da službal"[14];
  • 2013 — "Igähižiden rahvahiden aljansoiden tegemine: kožmusiden todenzoituz"[15];
  • 2014 — "Katkaidusen vägestamine: igähižiden rahvahiden oiktusiden todenzoitand"[16];
  • 2015 — "Päivän tem voden 2015 jäl'ghe: igähižiden rahvahiden tevhuden da hüvän elon garant";
  • 2016 — "Igähižiden rahvahiden oiktuz' sada opendust"[17];
  • 2017 — "10 vot Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan Deklaracijale igähižiden rahvahiden oiktusiš"[18];
  • 2018 — "Eläjiden sirdänd da igähižiden rahvahiden sirdänd"[19];
  • 2019 — "Igähižiden rahvahiden keled"[20];
  • 2020 — "COVID-19 i igähižiden rahvahiden kambakuz'"[21];
  • 2021 — "Ei voi jätta nikeda tagana: Igähižed rahvahad (ven.) (vep. i kucund udehe kundaližehe kožmusehe"[22];
  • 2022 — "Igähižiden rahvahiden naižen rol' tradicijoiden kaičendas i andmižes toižile pol'vile"[23];
  • 2023 — "Igähižiden rahvahiden norišt, vajehtusiden agentad ičetundmusen täht"[6];
  • 2024 — "Igähižiden rahvahiden oiktusiden kaičend ičetahtoižes erigoičuses da ezmäižiden kosketusiden täht"[3].
"Rahvahidenkeskeine mail'man igähižiden rahvahiden päiv", 2019

Azjtegod

Vodel 2024 oli virtualine azjtego, miččel Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päsekretar' i kaikenaigaižen igähižiden rahvahiden küzundoiden foruman pämez' pidiba paginad. Diskutiruindaha ühtniba Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan päsekretar' Antoniu Guterriša, UNPFIIn pämez' Indu Umaru Ibragim, Sapara-rahvahan politine da hengeline ezinik Manari Ušigua Santi, Perun Pačamama-fondan pämez' Eduardo Pičilingu Ramos, AMANan päsekretar' Ruka Sonbolinggi, CONAIE-b'uron rahvahaline ezinik Hjuia Kahuja Iteka, eriline ezitai igähižiden rahvahiden oiktusiden mödhe Hose Fransisko Kali Tsai, ezitai igähižiden rahvahiden oiktusiden mödhe maja Kakikel', tärktoiden küzundoiden da innovacijoiden erišton aigsijaline mämez', nevonik londuzümbrišton da valdmeriden küzundoiden mödhe Manuel' Karmona Jebra, Survival International-organizacijan pämez' Kerolain Pirs, indeicoiden kečua-aimara-rahvahan ezitai, ohjandai igähižiden rahvahiden küzundoiden mödhe Freddi Mamani Mačaka[3].

Venämal

"Rahvahidenkeskeižel mail'man igähižiden rahvahiden päiväl" mäneba mugoižed azjtegod[6]:

  • Tematižed koncertad, ozutelused, jarmarkad, festivalid, konkursad;
  • Openduzazjtegod: paginištundad, seminarad, lekcijad.

Rahvahidenkeskeižel mail'man igähižiden rahvahiden päiväl pandas päle rahvahaližid sädoid, vaumištadas rahvahaližid sömižid[6].

Vodel 2011 9. elokud Moskvas i 15. elokud Soči-lidnas mäni VII Ühthižvenälaine festival' "Vedäjad mirud. Etnine Venäma". Fesivalile tuli enamba 15 igähižiden vähäluguižiden rahvahiden ezitajad. Ozutelusel oli ezitadud Venäman Pohjoižen, Sibirin i Edahaižen Päivnouzman igähižiden vähäluguižiden rahvahiden rahvahaližiden pertid, eziniba etnižed kollektivad, oliba mastar'-klassad, miččil opetihe kudomaha biseraspäi, tehmaha tehmusid luspäi da tehmaha rahvahaližid tätüižid[13].

Vodel 2017 Novokuzneckas kirjištos pidetihe lidnazjtegoid "Igähižen Sibirin eläjan päiv"[18].

Vodel 2020 Jakutias azjtegod mäniba online-formatas (video-koferencii "Pohjoižen igähižiden vähäluguižiden rahvahiden elotahoiden kaičendan oiktuz: ekologijan küzundad"; VI Norišton Suglanan-2020 online-vastused, miččihe ühtni Venäman 14 regionad; Jakutian Pohjoižen igähižiden vähäluguižiden rahvahiden tradicionaline "Kočevje"-praznik; "Vägestusen praznikambuskeluz"-flešmoban ozutez)[21].

4. kül'mkud vodel 2025 Venäman prezident Vladimir Putin tariči tehta Venäman igähižiden vahäluguižiden rahvahiden muštpäivän da praznuita sidä 30. sulakud.

Rahvahidenkeskeižen Mail'man igähižiden rahvahiden päivän praznuičend, Kongo, 2015

Oppindad

Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan voden 2024 andmusiden mödhe[1][6][24]:

  • igähižid rahvahid om vähemb 6 % kaikišpäi mirun eläjišpäi (läz 476 mln ezitajad), heišpäi 15 % oma planetan gol'l'ad eläjad. Hö eläba mail'man 90 mas, ezitaba 5000 kul'turad, pagižeba läz 7000 tuhal kelel. Neniden rahvahiden keliden 40 % oma kadotusen varus, sikš ku enamba kelid ei opetud školiš i ei kävutadud elos;
  • Man kaiken pindan 28 % , miččehe mülüb 11 % mecad — nene oma sijad, kus eläba igähižed rahvahad;
  • paksumba kaiked igähižed rahvahad iče varadaba sömtavaroid (50 %-80 %) pedroidenpidädusen, kalatusen, mectusen, marjoiden da babukoiden keradamižen abul.

Venämal

Venämal vodeks 2023 om 47 igähišt vähälugušt rahvahad, nece om enamba 300 tuhad mest. Elontahoiden sijad: pohjoižed man regionad, Sibir', Venäman Edahaine Päivlaskman pol'[6].

Sidotud aigtedod

  • Redukun toine ezmärg — "Igähižiden rahvahiden päiv" vai "Kolumban päiv" (Amerika). Nece om federaline praznik, mitte om vahvištoittud vodel 1934[25].
  • 21. kezakud — "Igähižiden rahvahiden rahvahaline päiv". Se om vahvištoittud Kanadan generalal-gubernatoral Romeo Leblanal vodel 1996. Vodelpäi 2001 necidä päiväd praznuitas oficialižesti Amerikan Öbokan sijoil, vodelpäi 2017— Jukonas[26].
  • Redukus vodel 2009 Ühtenzoittud rahvahiden organizacijan administracii pästi eloho počtmarkoiden serijan (18 markad), ned om omištadud "Rahvahidenkeskeižele mail'man igähižiden rahvahiden päiväle". Dizainer — Stefen Bennett ("Country Road Clothing Pty Ltd"-organizacijan augonpanii)[27].

Melentartuižed faktad

Melentartuižed faktad Venäman igähižiden rahvahiden polhe[6]:

  • äjak-se voz'kümned tagaze baškiran keles ei olend pahoid sanoid, sikš ku oli kel'tüd laidas oldes rindal naižidenke, lapsidenke i rauhiden ristituidenke, mugažo ristitud melitiba, miše pahad sand voiba toda pahut pagižijale;
  • vodel 1947 Sovetskijan Sojuzan da Amerikan keskes zavodihe rida äivoččen čukčiden (Venäma) da eskimosoiden (Al'aska) suren ridan taguiči;
  • Kor'akad — kaikid pohjoižemb rahvaz, mitte eläb Kamčatkas;
  • Taimiran igähine rahvaz, nganasanad, ende eliba toižen kalendarin mödhe. Vodes oliba vaiše keza i tal'v. Se zavodihe jäl'ges pedroiden ajandad, konz zavodi panda lunt. Sikš nganasanad oliba kahthe kerdaha vanhemba, mi toižiden rahvahiden ühtenvoččed ezitajad;
  • Tivan Valdkundas, Вur'atian Valdkundas i Kalmikian Valdkundas eläjiden enambišt uskob buddizmaha (kalmikoil buddizm om tradicionaline uskond XVI voz'sadalpäi);
  • Amaran ümbrišton penen rahvahal, negidal'coidel, om vero — ei sa magata kaiken aigan ühtes pertin poles, ika pert kändase kuti veneh.

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 3 4 5 6 Международный день коренных народов мира, РИА Новости. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  2. ↑ 1 2 3 Международный день коренных народов мира (9 августа 2010 года) (рус.). web.archive.org. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  3. ↑ 1 2 3 International Day of the World’s Indigenous Peoples 2024 | Division for Inclusive Social Development (DISD) (англ.). social.desa.un.org. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  4. ↑ United Nations General Assembly. A/RES/49/214 - International Decade of the World's Indigenous People - UN Documents: Gathering a body of global agreements. un-documents.net. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  5. ↑ Сушкова Ю. Н. К вопросу о правовом статусе коренных народов Российской Федерации // Инженерные технологии и системы. — 2009. — № 4.
  6. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 9 августа — Международный день коренных народов мира: история праздника, Известия. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  7. ↑ Резолюция 59/174 "Второе Международное десятилетие коренных народов мира". admhmao.ru. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  8. ↑ 1 2 Международный день коренных народов мира. Мурманский арктический университет. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  9. ↑ "Международное десятилетие языков коренных народов" (2022-2032). unesco.org. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  10. ↑ Международный день коренных народов мира - Камчатский центр народного творчества. kcntm.ru. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  11. ↑ «Манящие миры. Этническая Россия»: всероссийский фестиваль в честь Международного дня коренных народов мира (неопр.). ethnoinfo.ru. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  12. ↑ Международный день коренных народов мира и проблема СПИДа. unaids.org. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  13. ↑ 1 2 Федор Мыгун. История Дня коренных народов мира (неопр.). www.kykhkykh.org. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  14. ↑ Справка - Международный день коренных народов мира, РИА Новости. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  15. ↑ Международный день коренных народов мира, РИА Новости. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  16. ↑ Международный день коренных народов мира, РИА Новости. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  17. ↑ Международный день коренных народов мира. Досье - ТАСС, TACC. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  18. ↑ 1 2 Акция «День коренного сибиряка» (6+). libnvkz.ru. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  19. ↑ ЦС КМНС — Тема Международного дня коренных народов мира в 2018 году: «Миграция и перемещение коренных народов» | Коренные народы и исследования. Экспедиция Арктика-Восток-77, Портал коренные народы и экспедиции Арктика Восток 77. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  20. ↑ ЦС КМНС — День коренных народов будет посвящен языкам | Коренные народы и исследования. Экспедиция Арктика-Восток-77, Портал коренные народы и экспедиции Арктика Восток 77. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  21. ↑ 1 2 Международный день коренных народов в 2020 году посвящен теме «COVID-19 и жизнестойкость коренных народов», Новости Якутии и Якутска. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  22. ↑ Тема 9 августа 2021 – «Не оставляя никого позади: Коренные народы и призыв к новому общественному договору» (неопр.). ilken.ru. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  23. ↑ Сегодня отмечается Международный день коренных народов мира, МОО «КМНСОЮЗ». Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  24. ↑ Nations, United. Международный день коренных народов мира | Организация Объединенных Наций, United Nations. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  25. ↑ В США отмечают День Колумба и День коренных народов. caliber.az. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  26. ↑ Government of Canada; Crown-Indigenous Relations and Northern Affairs Canada. National Indigenous Peoples Day (англ.). rcaanc-cirnac.gc.ca. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.
  27. ↑ StampNews.com: Интернет-издание составило рейтинг самых важных Почтовых Марок по результатам 2009 года. press-release.ru. Дата обращения: 22 sügüz'kud 2025.

Literatur

  1. Сушкова Ю. Н. К вопросу о правовом статусе коренных народов Российской Федерации // Инженерные технологии и системы. — 2009. — № 4.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Rahvahidenkeskeine_mail%27man_igähižiden_rahvahiden_päiv&oldid=528445"