Čingishan

Venäman tedoakademijan azjtarkištuz

Om tehtud
Venäman tedoakademijan azjtarkištuz

Venäman tedoakademii

Prezidentan kirjišton B.N. Jel'cinan nimel materialad

Neciš kirjuteses om kävutoitud materialad Prezidentan B.N. Jel'cinan nimen kirjišton fondaspäi

К материалам

Čingishan
mong.: Чингис хаан
Juan'-dinastijan aigan modkuva-reprodukcii, XIV voz'sada. Modkuvan ezmäine versii oli must-vauged, sidä kuvazi mongolialaine pirdai Ho-li-hosun vodel 1278 Hubilajan käskon mödhe.
Mongolian imperijan Sur' han
1206 — 1227
Ken oli ende	Valdkundan tegemine
Ken tuli jäl'ghe	Tolui (regent) Ugedei
Sündundpäiv	läz 1155 vai 1162 Del'un-Boldok[d], Ühthižmongoline valdkund[d]
Kolendpäiv	18. elokud 1227 (65 лет) или 25. elokud 1227 (65 лет) Tangutan valdkund
Mahapanendan sija	Ih horig, Burhan-Haldun-mägen ünbrištos, Mongolii (voib olda)
Sugu	Bordžigin
Nimi	Temudžin (Temučžin, Temučin)
Tat	Еsugei
Mam	Оelun
Ak	Borte Hulan Еsugen Еsui
Lapsed	poigad: Džuči Čagatai Ugedei Tolui K'ul'han Haračar Čahur Harhad tütred: Hodžin-begi Čečeigen Alagai Temulen Altalun Al-Altun
Mel'pido  uskonduz	tengrianstvo
Allekirjutuz
Voiskiden rod	Mongolian imperijan armii[d]
Torad	Mongolian ühtenzoituz: Vointora läz Dalan-Baldžutahad Vointora Koiten-tahol Vointora läz Harahaldžit-Eletahad Mongolo-czin'skan voin: Vointora läz Ehulin-mägisel'gad Mongolialaine Horezman anastand: Vointora Ind-jogel Mongolialaine Si S'an anastand
Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Čingishan (ven.: Чингисха́н, mong. Чингис хаан, ičeze nimi — Temudžin, Temučin, Temučžin, около 31. semendkud 1162, Del'un-Boldok^[d], Ühthižmongoline valdkund^[d] — 18. elokud 1227 или 25. elokud 1227, In'čuan'^[d], Si S'a^[d]) om augonpanii da ezmäine Mongolian imperijan pämez', kudamb ühtenzoiti Suren stepin mongolian da t'urkan heimoid. Ohjanzi anastuzmatkad Pohjoiž Kitajaha, Keskmäižehe Azijaha, Lahembaižehe Päivnouzmaha (nügüd'läižen Iranan taho), hänen voinpämehed läksiba Kavkazale, Päuvnouzm-Jevropaha da Volžskan Bulgariaha.

Voinsatused tegiba Čingishanad kaikiden aigoiden tetabaks voinmehiden keskes pämeheks. Kacmata sihe, miše oma erazvuiččed hänen valdoičendan arvostelused, JUNESKO-organizacii nimiti Čingishanad "tuhandusen meheks".

Elostarin

Laps'aig da noruz'

Tulii han om sündunu Del'un-Boldok-tahos Onon-jogen randal. Sündundan todesine päivänmär ei ele tetab, no oppindmehed paksumba sanudas, miše nece oli vodel 1155. Čingishanan tatoi om Esugei-baatur om mongolialaižes tetabas Bordžigin-suguspäi. Oelun-mamoi om Olhonut-suguspäi, händast vargasti Esugei merkitoiden vasthapäi voinmatkan aigan. Legendan mödhe laps' sündui veritukunke kädes, nece endusti tetabad tuliiaigad.

Poigan sündundan aigan Esugei pörzihe ozakahas voinmatkaspäi tataroiden vasthapäi, hän oti anastushe kaks' tetabad mest, kudambišpäi vanhemban kuctihe Temudžin. Mongolian veroiden mödhe lapsele pidab antta nimen ezmäštme, mi putub sil'mihe. Vanhembiden sil'mnägo putui anastud mehen päle, muga laps' sai tatarskan nimen. Konz Temudžinale oli ühesa vot hänele pättiba löuta nevestan. Matkan aigan Esugei vastsi ičeze Dei-Sečen-sebranikad, kudamb tomoti nevestaks ičeze Borte-tütärt, kudambale oli kümne vot. Neičukaine tuli mel'he da händast kozičiba. Temudžin jäi elämaha Dei-Sečenanke vävun sijas, а Esugei pörzihe ičeze tahoihe.

Matkan aigan Esugei-baatur azotihe tataroidenno, kus oli travitud. Tatan surman jäl'ghe Temudžinale pörzihe mamannoks. Hänen heimolaižed murenziba mongoloiden päveron, pidäda hol't kolnuden kanzas. Tactes leskiakoid da lapsid, ulus läksi, ottes kerdale ani kaikid živatoid. Miše jäda henghe prihaižed mecatiba da kalatiba, akad keraziba kazvmusid.

Kanz eli näl'gäs. Velliden keskes kaiken aigan oliba ridad söndan täht. Lujas ei navedind Temudžin üks'verišt vanhembad Bekter-vel'l't, kudamb oti väges sömän toižilpäi. Lugese, miše nece azj tegihe Temudžinale päsüks vellen rikondas.

Üks'verižen heimalaižen rikond om sur' pahatego. Necen täht uz' pämez' Targutai-Kiriltuh, mitte anasti eländtahod, miččed konz-se oliba Esugejan valdoičendas, zavodi sabutada zakonjäl'gestajad. Temudžinan otiba plenha da tagoba käziraudoihe. No prihaine pageni Sorgan-Šar-orjan abunke. Temudžin pigei löuzi ičeze kanzan, i hö läksiba toižele tahole.

Konz hän tegihe vanhemb, ka pörzihe hänen tagut. Borte tegihe hänen ezmäižeks akaks. Pridanijan sijas Dei-Sečen andoi bohatan sobol'pövun, mitte tulijan hanan ozas tegihe päznamoičendaks.

Sajan jäl'ghe Temudžin läksi kaikid vägevamban stepin pämehenno, Tooril-han-kerejitanno. Lahjoiči hänele pövun, Temudžin johtuti pämehele hänen da tatan amuižes sebrudes. Esugei-baatur da Tooril-han oliba sebruzvelled. Veron mödhe hanale pidi abutada ičeze sebruzvellen poigale. Ani nece Tooril-hanan tugeduz abuti Temudžinale kucta ezmäižid voinmehid ičeze voiskaha.

Voibištelend stepin valdas

Ezmäižed Temudžinan tozižed vihanikad oliba tatan vihanikad — merkitad. Hö loihe eländtahole da vargastiba Borted. Tooril-hanan da Džamuha-sebranikan abul Temudžin vägesti vihanikoid ičeze ezmäižes vointoras.

Vägestusen jäl'ghe Džamuha da Temudžin tegihe sebrastuzvellikš, kuverz'-se aigad hö ajeliba ühtel orda-voiskal, no pigei heiden ted erigoičihe. Üks' nukeroiden (družinnikoiden) pala pätti jäda Temudžinanke, sikš ku hän oli oiktemb pämez'. Vodel 1184 Temudžin sädab ičeze ezmäižen eländtahon (ulusan) voiskanke koume tumenad (30 000 mest).

Džamuha, peiti abidon da zavodi ecta sün, miše ühtneda nimitadud vellenke ridaha. Avoin rida zavodihe, konz oli riktud Džamuhan Taičar-vel'l'. Hän oli riktud, konz tahtoi vargastada Temudžin hebokogon. Enččiden sebranikoiden keskes vointora oli läz Guleng-mäged, neciš vointoras Temudžin sai ezmäižen suren iškendan.

Temudžin paksus ühtni Tooril-hanan matkoihe. Vodel 1196 ühtenzoitihe czin'skan voiskanke da loihe tataroiden vasthapäi. Voinmatk oli ozakaz. Tataran orda-voiskan murendas mongolialaižed pämehed saiba čžurčženišpäi Czin' sured titulad. Temudžin tegihe Džauthurikš (voinkomissar), а Тооril — "Vanaks" (knäz'), sidä aigalpäi kerejitan pämehen zavottihe kucta Van-hanaks.

Äiluguižiden tacindoiden naimanoiden, taidžiutoiden da merkitoiden vasthapäi tariž oli vägev armii, sikš Temudžin ühtenzoitihe ei vaiše Van-hananke, no i ičeze Džamuha-vihanikanke. Ühtes voinmatkas Temudžin kaiči Van-hanad surmaspäi, sen täht kerejit zavetoiti hänele ičeze ulus-tahon.

Vodelpäi 1200 voibištelend valdas tegese völ-ki teravamb. Pävastustajad oma Džamuha, kudambad stepin heimod tedottihe gurhanaks da Temudžin. Van-han, kudambal oli kaikid suremb voisk ezini to ühtes polespäi, to toižes polespäi. Hilläšti Temudžin sai vägestusen. Van-hanan rikttihe naimanad, a hänen voiskan murenzi Temudžin. Vägestusen jäl'ghe voisk töndui naimanoiden jäl'ghe, kudambidenno ühtni Džamuha. Naimanoiden orda mugažo oli muretud, jäi heng'he vaiše Kučluk — naimanan hanan poig da Džamuha, kudamb pageni kanman vointorad.

Jäl'ghe ozakahid voinmatkoid sur' mongolaižiden pala ühtni Temudžinan ulusaha, Džamuhan nukerad mugažo ühtniba uden pämehennoks da avaižiba ičeze pämest. Temudžin tahtoi prostida ičeze nimitadud velled, no hän lugi parahimaks surman.

Mongoloiden ühtenzoituz Sur' Jasa

Kevädel vodel 1206 läz Onon-jogen augotišt Temudžin oli tedotadud Sureks hanaks da sai kagan-titulan, oti Čingis-nimen. Mongoloiden heimod ühtenzoittihe ühthe Eke Mongol ulus-valdkundaha Čingishanan valdoičendal al.

Valdkundan tegendan täht pidi tehta ühthižid oiktuziden normoid da zakonoid. Mongoloiden suguveroid vajehti Čingishanan uz' Sur' Jasa-zakonkogomuz, mitte regulirui ani kaik mez'kundan elon palad.

Administrativine reform jagoi rahvahid kümenikoihe, sadanikoihe, tuhanikoihe da völ tumenoihe (10 000), segoites suguheimolaižid joukuid toine toižen keskes. Kaik aigvoččed mužikad tegihe voinmehikš. Muga, Čingishanan voiskas tegihe 95 000 mest.

Völ üks' Čingishanan sabustuz om kirjaližen azjbumagoiden holitandan sädand. Rahvahaz, miččel oli ičeze kirjkel', oli uigur-rahvaz, kudamb oli naimanoil službal. Jäl'ghe ordan murendad hö tuliba Čingishananno da tegihe ezmäižikš valdmehikš hänen imperijas. Mongolian bohatad mehed zavodiba opeta uigurskan kirjutuzkel't. Mongolias pit'kha kävutoitihe amumongolian kirjutuzkel't, amuuigurskan kirjamišton kebnendamine.

Voinmatkad Tangutan kunigahan da Pohjoiž-Kitajan vasthapäi

Mongoliden ühtenzoitusen jäl'ghe, Čingishan meletaškanzi päivnouzman susedoiden anastuses, ezmäi kaiked Tangutan valdkundad (Si-S'a) da Czin' Imperiad (Pohjoiž-Kitai).

Mongolian voiskan voinmatkad

Ezmäižed mongoloiden iškendoil oliba vägestadud tangutad. Vodel 1207 Čingishan loihe Si-S'an vasthapäi, murenzi vihanikoiden voiskan da vodel 1208 tuli Džun-si (Linczin')-lidnannoks, miččes oli pämez'. Mongolad tegiba kožmusen tangutoidenke, mitte tegi maröunid varutomikš. Čingishanan edes oliba avaitud uded voimused Pohjoiž-Kitajan anastuses.

Vodel 1213 Čingishan loihe čžurčženiden Czin' imperijaha. Hänel oli sur' mahtišt lidnoitusiden anastuses, sikš voisk pigei sirdihe man südäimehe, ottes ičeze valdaha keskmäižed provincijad.

Vägestades mad läz Kitajan suren seinäd, sügüzel vodel 1213 Čingishan jagoi voiskan koumehe armijaha da oigenzi heid erazvuiččihe Czin' imperian agjoihe. Suvipolhe läksiba Džuči-hanan poigad Čagatai da Ugedei. Päivnouzman polhe läksi voisk, mitte oli Čingishanan velliden ohjandusel. Iče voinpämez' päarmijanke töndui longibokan polhe.

Vodel 1214 armii ühtenzoitihe läzPekinad. Otta vahvištoitud pälidnad oli jüged, sikš Čingishan päti tehta kožmusen Van'jan' S'un'-imperatoranke. Kožmusen vahvištoitiba sajal, mitte vändiba hanan da ühten imperatoran tütren keskes. Imperator Czin' todišti sojuzad i mongolad kändihe tagaze stepihe.

Mir ei olend pit'kha, kut vaiše mongolad läksiba Kitajan suren seinän taga, imperator käski udištada murenuded lidnoitused da sauvoda uded. Kunigahan tanaz sirdihe Pekinaspäi Kaifin-lidnaha edemba manröunaspäi. Čingishan oti necidä kut vaumičendad udhe voinaha. Mongolad pörzihe da zavodiba uden voinmatkan. Pohjoiž-Kitajan lopalištuz oli Ugedejan aigan vodel 1235.

Voinmatk Kesk-Azijaha da Päivlaskman polhe

Čingishan strategijan principoiden mödhe ei pidi jätta heng'he ičeze vihanikoid. Stepin valdas voibištelendan aigaspäi hanal om jänu vaiše üks' Kučluk-vihanik. Naimanskan ordan murendan jäl'ghe hän oli Semirečjas, kus sai valdan.

Mongolialaižed raccastajad

Vodel 1218 vägestamha Kučlukad tönduiba kaks' tumenad. Sijaližed eläjad, kudambile ei olend mel'he naimanoiden valdoičend, suril joukuil ühtni ühtniba mongoloiden joukuhu. Kučlukan voisk oli muretud, iče hän pageni, no pigei oli riktud. Semirečjan vägestuz lähenzi Čingishanan imperijan röunid Horezm-valdkudan polhe.

Formaližeks süks loidandan täht susedmaihe tegihe Mongolian edustamišton da möndkaravanan Otraras rikond. Sügüzel vodel 1219 Čingishanan voisk tuleb Maverannahraha.

Kacmata sihe, miše voiskan lugumär oli suremb, voin "avoinudes pöudos" ei olend mel'he Muhammed-horezmšahale, sikš, hän jäti lidnad ičenaižele polestandale da sirdihe man südäimehe. Lidnad ottihe toine toižen jäl'ghe, eläjid, kudambad libuiba vasthapäi, lujas pahas surmatihe. Voinmatk jätksihe vodehesai 1223.

Jäl'ghe mongoloiden matkad horezmšahan bohatad eländtahod kändihe letetazagištoks. Surid kadotusid sai irrigacionine sistem, sikš kehitoitud manelomišt tuli väl'dümudehe. Oliba muretud kul'tur- da tedokeskused.

Vägestadud Muhammed, kudambad sabutaba Čingishanan voinpämehed Džebe da Subedei, pageni valdkundaspäi. Horezmšahale ozaižihe peittas Kaspian meren sarel, miččel pigaaigal hän i koli. No mongolaižed tumenad ei pörnus tagaze, a sirdihe edemba.

Voisk mäni Pohjoiž-Iranan päliči, loihe Suvi-Kavkazale, vägestades lidnoid da kerates danid. Mändes Derbentan läbikävundan päliči Džebe da Subedei läksiba Pohjoiž-Kavkazale, vägestiba alanoid da polovcoid.

Kevädel vodel 1223 mongolad vastsihe venälaižiden knäzidenke vointoras läz Kalkad. Vägestusen jäl'ghe mongolan tumenad läksiba päivnouzman polhe. Pörttes tagaze voisk sai iškendan Volžskan Bulgarijaspäi. Tumenoiden lopvoisk vodel 1224 pörzihe Kesk-Azijaha.

Surm da mahapanend

Pörttes Horezmaspäi, Čingishan tegihe kaikid surembaks Azijan pämeheks. Suren imperijan oiktan järgendusen täht tariž oli äi väged. Vodel 1226 udes tegihe teravikš kožmused Czin' imperijanke. Sur' han sirdi ičeze voiskan manröunaha. Voinmatkas, tal'vel imperator lanksi hebolpäi. Jäl'ghe lanktendad Čingishan riži ičtaiž hubin. Läheližed nevoiba hänele pörttas tagaze, no hän pučihe.

Kevädel vahvdunu han iče ohjanzi voinmatkan da voiskan. Mongolad otiba anastushe Tangutan kunigahuden pälidnan. Kezal vodel 1227 Čingishan ajoi päivnouzman Gan'su-magihe, kus tahtoi varastada, konz lopiše räkaig. Sigä hän koli. Kolendpäiv om 18. vai 25. elokud.

Suren mongolan mahapanendan astund zavodihe Gan'sus da lopihe Pühä Hentei-mägenno. Mahapanendan sijan Čingishan valiči iče. Kerdan ajades siriči Burhan-Haldun-mäged, miččen mecad ei üht kerdad peitiba händast varuaigan, pämez' käski panda händast maha necel mägenpauktel. Mahapanendan sija tegihe kel'dütomaks da aigan mändes sen sijaduz oli unohtadud.

Čingishanan person

Tedod Čingishanan irdnägos da tabas voib sada keskaigaižiš lähtkišpäi. Sur' han ülenzoitihe vägestuzmatkoil, sikš äjad azialaižed hronologad voz'sadan XIII johtutadas hänen polhe.

Kaikid znamasižembad kirjutesed oma Mongoloiden südäinstarinad, musul'manižiden da kitajalaižiden istorikoiden töd, Čingishanan ühtenaiganikoid da Persian Rašid ad-Din-matknikan kirj.

Ühtes kitajalaižen poslan Čžau Hunan kirjas om kirjutadud Čingishanan irdnägos: "Midä voib sanuda tataran Temodžin-pämehes, ka hän om korked kazvol, levedan ocanke da pit'kän bardanke. Person om käred da vägev".

Rašid ad-Din homaiči, miše Čingishan, kut i kaik hänen läheližed heimolaižed, oli ruzavtukaine da vauvazsil'mäine.

Tedod Čingishanan tabas oma erazvuiččed. Mongoloiden da erasiden toižiden Kesk-Azijan rahvahiden täht Čingishan om rahvahaline geroi. Hö ülenzoitas hanan melevudes, armoikahudes, holes prostas rahvahas.

No Čingishan om tetab kut käred vägestai, kudamb oli armahtomatoi vastustajiden polhe, kudambal käred vastustuz om pandud valdkundaližen politikan rangaha. Sur' han oli nüga da varukaz pämez', ičeze aigan tipine ezitai.

Jäl'genduz da mušt

Čingishan jäti ičeze jäl'gestajile sur'kulun imperijan, hanan jäl'gestajad völ levenzoitiba sen maröunid. Valdan imperijas jäl'gestiba vaiše hanan Bortenke brakaspäi jäl'genikad, heid nimittihe čingizidoikš. Hö valdoičiba enččen Mongolian imperijan mal vozidehesai 1920, jäl'gmäine Kitajan imperator om Čingishanan jäl'genik. Čingizidoiden sugupu vedihe voz'sadahasai XX.

Čingishanan muštpacaz Ulan-Batoran aeroportas

Čingishanan da hänen voinmatkoiden painastuz kaikele Azijale om lujas sur'. Äjad keskaigaižed valdkundad bohatan kul'turanke oliba muretud, sur'kulu taho mülüi stepin hanoiden valdan alle da eli Jasa zakonan mödhe. Toižes polespäi, edahaižed toine toižespäi mad, mülüiba ühthe imperijaha, mi abuti tehta kul'tur- da möndkožmusid Päuvnouzman da Päivlaskman keskes.

Mušt Čingishanan elos om ozutadud ei vaiše amuižiš azjbumagoiš. Sur' nügüd'läižen kul'turan pala om omištadud surele voinpämehele. Äjad literaturan töd, fil'mad, muzik da tedomašinoiden vändod ičeze süžetas ozutadas Čingishanan elod da personad.

Čingishanal om znamasine rol' nügüd'läižen Mongolian kul'turas. Hänen kuvad oma rahvahaližel tugrik-val'utal, valdkundas om äi nimid da muštpachid, miččed om sidotud tetaban mongolan nimenke.

Sugupu

Оelun

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Esugei

 

Sočihel

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Borte

 

Temudžin
(Čingishan)

 

Hasar

 

Hačiun

 

Temuge

 

Bel'gutei

 

Bekter

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Džuči

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Čagatai

 

Doregene

 

Ugedei

 

 

Sorhahtani

 

Tolui

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Batu

 

Borakčin-hatun

 

Berke

 

Čagatajad

 

Gujuk

 

Ogul-Gaimiš

 

Хашин

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sartak

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Haidu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ulagči

 

Feodora

 

Gleb Vasil'kovič

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Munke

 

Hubilai

 

Hulagu

 

Dokuz-hatun

 

Arig-Buga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juan'-dinastii

 

Hulaguidad

Mušt

Revers Kazahstanan muštmonetan revers nominalal 100 tenge, mitte om omištadud Čingishanale

• Vodel 1962 Čingishanan sündundpäivän 800-voččen jubilejan muštoks Heitijan aimakan Dadal-somonas oli sijatud vestajan L. Mahvalan muštpacaz hänen modkuvanke.
• Vodelpäi 1991 mongolian tugrinkoiden 500, 1000, 5000, 10000 da 20000 banknotoil painaškatihe Čingishanan kuvan.
• Vodel 2000 Nju-Jorkan Taim-kulehtez tedoti Čingishanad "tuhandusen meheks".
• Vodel 2002 Mongolian Suren valdkundaližen huralan käskon mödhe om sätud Čingishanan orden ("Čingis haan odon) — uz' man ülembaine pauklahj. Mongolian demoktatižen partijan ülembaine pauklahj om orden pojavanke nimenke — "Čingisan orden" (Čingisijn adon). Hailar-lidnas (Kitai) sauvottihe Čingishanan avoirdan.
• Vodel 2005 rahvahidenkeskeižen Bujant-Uha-aeroport Ulan-Batoras nimittihe Aeroport Čingishanan nimel. Hailaran Čingishanan avoirdal om sijatud muštpacaz.
• Vodel 2006 Mongolian valdmehišton dvorcan edes pälidnan päavoirdal om sijatud Čingishanan da kahten hänen voinpämehen — Muhali da Boorču, muštpacaz.
• Vodel 2008 avtoten tesarel läz Ulan-Batoran rahvahiližkeskešt aeroportad om sijatud muštpacaz. Čonžin-Bolgor-aimakan tahol Tuvas om loptud Čingishanan hebostatui.
• Vodel 2011 Mongolias om sätud "Čingis Eirveis"-aviakompanii.
• Vodel 2012 Londonas om sijatud Čingishanan hebostatui, miččen tegi venälaine vestai D. B. Namdakov. Čingishanan sündundpäiväks Mongolias oficališti om tedotud ezmäižen tal'vkun ezmäine päiv kudmaižen kalendarin mödhe (vodel 2012 — 14. kül'mkud), mitte tegihe valdkundaližeks praznikaks da pühäpäiväks — Mongolian päiv. Praznikprogrammaha mülüb hänen statujan ülenzoituz pälidnan päavoirdal.
• Vodel 2013 Čingishanan nimi anttihe Mongolian pälidnan päavoirdale. Pätand om heittud vodel 2016.
• Vodel 2019 Privol'nii-pos'olkas (Kalmikii) om sijatud vestatusen kogomuz, mitte om omištadud Čingishanale.
• Vodel 2022 Čingishanan 860-voččen jubilejan muštoks Mongolian Ulan-Bator-pälidnas om avaitud "Čingishan"-muzei, mitte om omištadud legendarižele pämehele.

• 

  Geoglif Čingishanan kuvanke Ulan-Batoras, 2006 v.

• 

  Čingishanan statui Čingishanan mavzolejas

• Chinggis Khan Statue Complex (22310875634).JPG

  Čingishanan statui Conžin-Boldogas

• 

  Čingishanan statui Huh-Hotos

• 

  Muštpachišt Čingishanan muštoks Hulun-Buiras

• 

  Muštpachišt Čingishanan muštoks Dadalas

• 

  Čingishanan statui Londonas. Avtor — Daši Namdakov

Heng taidehes

Literaturas

• "Nor' Temudžin-bogatir'" (mong.: Баатар хөвгүүн Тэмүүжин) — S. Bujannemehan pjes (1927);
• "Čingishanan vauged pil'v" — sanutez, mitte om mülütadud Čingiz Aitmatovan ven.: «И дольше века длится день»-romanaha;
• "Raisud" — O. E. Hafizovan groteskno-fantastine sanutez;
• ven.: «Жестокий век» — I. K. Kalašnikovan istoriline roman (1978);
• "Čingiz-han" — sovetskijan kirjutajan V. G. Janan trilogijan ezmäine roman (1939);
• "Čingishanan käskon mödhe" — jakutajan kirjutajan N. A. Luginovan trilogii (1998);
• "Čingishan" — S. Ju. Volkovan trilogii (Etnogenez-projekt);
• "Čingishanan ezmäine nuker" da "Temudžin" — A. S. Gatapovan kirjad;
• ven.: «Повелитель войны» — I. I. Petrovan kirj;
• "Čingishan" — germanialaižen kirjutajan Kurt Davidan dilogii ("Must Händikaz" (1966), "Tengeri, Mustan Händikahan poig" (1968));
• ven.: «Путь в другой конец бесконечности» — Arvo Valton;
• "Vol'a neba" — Artur Lunkvistan istoriline roman;
• "Mongol" — amerikan kirjutajan Teilor Kolduellan roman;
• Čingiz-han" — bel'gialaižen kirjutajan Anri Bošon drama (1960);
• "Povelitel' vselennoi" — amerikan kirjutajan Pamela Sardžent roman (1993);
• Zavojevatel'" — anglian kirjutajan Iggul'den Konnan pentalogii (2007—2011);
• "Varastagat, minä tulen" — venälaižen kirjutajan Ju. I. F'odorovan roman;
• Čingishan om Miura Kentaron "Händikahiden kunigaz"-mangan heng (King of Wolves). Mangan süžetan mödhe, Čingishan om japonialaine Minamoto-no Josicune-voinpämez', mitte päzui surmaspäi vodel 1189.

Muzikas

• "Dschinghis Khan" — germanialaižen muzikgruppan nimi, mitte kirjuti ühtennimižed Dschinghis Khand-al'boman da pajon;
• "Genghis Khan" — britanijan Iron Maiden-rok-gruppan instrumentaline kompozicii (альбом Killers-al'bom, 1981);
• "Genghis Khan" — pajo germanialaižen pajatajan Niko (Drama of Exile-al'bom, 1981);
• "Čingis" — Mongolian "Nisvanis"-granž-rok-gpuppan pajo ("Nisdeg tavag"-al'bom, 2006);
• "Genghis Khan" — amerikano-brazialaižen grub-metall Cavalera Conspiracy-gruppan pajo;
• "The Great Chinggis Khaan" — Mongolian folk-metall The Hu-gruppan pajo.

Kinos

Taidehfil'mad

• Manuel' Konde da Sal'vador Lu "Čingishan" / "Genghis Khan" (Filippinad, 1950);
• Marvin Miller "Zoloiaja Orda" (Amerik, 1951);
• Raimond Bromli "You Are There" (teleserial, Amerik, 1954);
• Džon Uein "Zavojevatel'" (Amerik, 1956);
• Rol'dano Lupi "Mongolad" / "I mongoli" (Italii, 1961); "Maciste nell’inferno di Gengis Khan" (1964);
• Omar Šarif "Čingishan" (Velikobritanii, FRG, Italii, Amerik, 1965);
• Tom Rid "Permette? Rocco Papaleo" (Italii, 1971);
• Mondo "Shanks" (Amerik, 1974);
• Pol Čun ven.: "Сказание о героях, стреляющих в орлов" (Gonkong, 1982);
• Gel Deli "Čingishan" (KNR, 1986);
• Bolot Beišenalijev "Gibel' Otrara" (Sovetskii Sojuz, Kazahfil'm, 1991);
• Van Czijang "Urga — Armastusen taho" (SSSR, Francii, 1991);
• Agvaancerengijn Enhtaivan ven.: "Под властью Вечного Синего Неба"|mn|Мөнх тэнгэрийн хүчин дор (Mongolii, 1992)
• Ričard Taison "Čingishan" (Amerik, 1992); "Čingis han: elon istorii" (2010);
• Rassel Malkei "Ten'" / "The Shadow" (Amerik, 1994);
• Batdoržijn Baasandžav ven.: "Равный небу Чингисхан" (1997);
• Tumen "Čingishan" (Kitai, 1998); "Čingishan" (Mongolii, 2000);
• Bogdan Stupka "Taina Čingishana" (Ukraina, 2002);
• Batdoržijn Baasandžav "Čingishan"-teleserial (Kitai, 2004);
• Bajarto Jendonov ven.: "Первый нукер Чингисхана" (Venäma, Bur'atii, 2005);
• Oržil Makhaan "Čingishan" (Mongolii, 2005);
• Asanali Ašimov (ven.: "Сага древних булгар", 3 fil'm ven.: "Сага о любви дочери Чингисхана" (2005);
• Duglas Kim "Čingis" (Amerik, 2007);
• Takasi Sorimati ven.: "Чингиз-хан. На край земли и моря" (Japonii-Mongolii, 2007);
• Tadanobu Asano "Mongol" (Kazahstan-Venäma, 2007);
• Eduard Ondar ven.: "Тайна Чингис Хаана" (Venäma-Mongolii-Amerik, 2009);
• Uiljam Čen "Čingishan" (Kitai, 2018);
• Hon Ping Tang ven.: "Железное небо: Грядущая раса" (2018).

Mul'tiplikacionižed fil'mad

• Čingishan da hänen Džuči-poig oma Аksak kulan-mul'tfil'man pähenged ("Kazahfil'm", 1968);

Dokumentaližed fil'mad

• ven.: Тайны древности. Варвары. Часть 2. Монголы (Amerik; 2003);
• Genghis Khan — Rider of the Apocalypse (2004);
• Genghis Khan — Rise Of Mongol Empire — BBSin fil'm (Velikobritanii; 2005). Sen pohjas om "Mongoloiden südäinstarin"-kirjutez.

Tedomašinoiden vändoiš

• Čingishan ezineb kut mongol-rahvahan pämez' Civilizacija-tedomašinvändoiden serijas;
• Čingishan il'mestub Mongolian imperijan augonpanijan Crusader Kings 2- da Crusader Kings 3-vändoiš;
• Sega Genesis-telepristavkal om Genghis Khan-vänd;
• Čingishan om generaloiden keskes Age of War 1 da 2 vändoiš Generals Mode-režimas.

Homaičendad

Bibliografii

Lähtked

• Чингисхан // Малый энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона. — 2-е изд., вновь перераб. и значит. доп. Т. 1-2. — СПб., 1907—1909.
• Чингисхан // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
• Ата-Мелик Джувейни. Чингисхан. История Завоевателя Мира = Genghis Khan: the history of the world conqueror / Перевод с текста Мирзы Мухаммеда Казвини на английский язык Дж. Э. Бойла, с предисловием и библиографией Д. О. Моргана. Перевод текста с английского на русский язык Е. Е. Харитоновой. — М.: «Издательский Дом МАГИСТР-ПРЕСС», 2004. — 690 с. — 2000 экз. — ISBN 5-89317-201-9.;
• Сильвен Гугенхейм. Империи Средневековья: от Каролингов до Чингизидов = Sylvain Gouguenheim. Les empires médiévaux(ven.) / пер. Алексей Изосимов. — М.: Альпина нон-фикшн, 2021. — 508 с. — ISBN 978-5-00139-426-6.
• Монгольский обыденный изборник // Сокровенное сказание. Монгольская хроника 1240 г. ЮАНЬ ЧАО БИ ШИ. / Перевод С. А. Козина. — М.—Л.: Издательство АН СССР, 1941. — Т. I.;
• Мэн-да бэй-лу («Полное описание монголо-татар») / Перевод Н. Ц. Мункуева. — М.: Наука, 1975.
• Переводы из «Юань ши» (фрагменты) // Храпачевский Р. П. Военная держава Чингисхана. — М.: АСТ: ЛЮКС, 2005. — С. 432—525. — ISBN 5-17-027916-7.;
• Рашид ад-Дин. Сборник летописей / Перевод с персидского Л. А. Хетагурова, редакция и примечания профессора А. А. Семёнова. — М., Л.: Издательство АН СССР, 1952. — Т. 1, кн. 1.;
• Рашид ад-Дин. Сборник летописей / Перевод с персидского О. И. Смирновой, редакция профессора А. А. Семёнова. — М., Л.: Издательство АН СССР, 1952. — Т. 1, кн. 2..

Literatur

• Бичурин И. История первых четырёх ханов из дома Чингисова.//История монголов.. — М., 2008.;
• Боржигин Г. Н. Эртний эцэг овгод хуу ураг.. — М.: Монголия, 2005.;
• Владимирцов Б. Я. Общественный строй монголов. Монгольский кочевой феодализм // Владимирцов Б. Я. Работы по истории и этнографии монгольских народов. — М.: Восточная литература, 2002. — ISBN 5-02-018184-6.;
• Горлов Н. П. Полная история Чингис-хана, составленная из татарских летописей, и других достоверных источников. — Санкт-Петербург: типография Карла Крайя, 1840.;
• Груссе Рене. Чингисхан: Покоритель Вселенной. (серия ЖЗЛ). — М.: Молодая гвардия, 2008. — ISBN 978-5-235-03133-3.;
• Гумилёв Л. Н. В поисках вымышленного царства.. — М., 1993.;
• Гумилёв Л. Н. Древняя Русь и Великая Степь.. — М., 1993.;
• Д’Оссон К. От Чингисхана до Тамерлана.. — Париж, 1935.;
• Крадин Н. Н., Скрынникова Т. Д. Империя Чингис-хана. — М.: Издательская фирма «Восточная литература» РАН, 2006. — 557 с. — 1200 экз. — ISBN 5-02-018521-3.;
• Кычанов Е. И. Кешиктены Чингис-хана (о месте гвардии в государствах кочевников) // Mongolica: К 750-летию «Сокровенного сказания». — М.: Наука. Издательская фирма «Восточная литература», 1993. — С. 148—156.;
• Кычанов Е. И. Монголо-тангутские войны и гибель государства Си-Ся // Татаро-монголы в Азии и Европе : Сборник статей. — М.: Наука, 1977. — С. 46—61.;
• Кычанов Е. И. Жизнь Темучжина, думавшего покорить мир. Чингис-хан: личность и эпоха. — М.: Издат. фирма «Восточная литература», 1995. — 274 с. — 20 000 экз. — ISBN 5-02-017390-8.;
• Кычанов Е. И. Великий Чингисхан.. — М., 2013.;
• Мэн Джон. Чингисхан. Жизнь, смерть и воскрешение / Пер. с англ. В. Артёмова. — М.: Эксмо, 2006. — 416 с. — 5000 экз. — ISBN 5-699-13936-2.;
• Петрушевский Илья Павлович. Поход монгольских войск в Среднюю Азию в 1219—1224 гг. и его последствия // Татаро-монголы в Азии и Европе : Сборник статей. — М.: Наука, 1977.;
• Сандаг Ш. Образование единого монгольского государства и Чингисхан // Татаро-монголы в Азии и Европе : Сборник статей. — М.: Наука, 1977. — С. 23—45.;
• Скрынникова Т. Д. Харизма и власть в эпоху Чингис-хана. — М.: Издательская фирма «Восточная литература» РАН, 1997. — 216 с. — 1000 экз. — ISBN 5-02-017987-6.;
• Султанов Т. И. Чингиз-хан и Чингизиды. Судьба и власть. — М.: АСТ:АСТ МОСКВА, 2006. — 445 с. — (Историческая библиотека). — 5000 экз. — ISBN 5-17-035804-0.;
• Уэзерфорд, Джек. Чингисхан и рождение современного мира / Пер. с англ. Е. Лихтенштейна. — М.-Владимир: АСТ: ВКТ, 2008. — 493 с. — 2000 экз. — ISBN 978-5-17-048486-7, ISBN 978-5-226-00500-8, ISBN 978-5-17-031548-2, ISBN 978-5-226-00501-5.;
• Хартог, Лео де. Чингисхан. Завоеватель мира.. — М.: Олимп: АСТ:Астрель, 2007. — 285 с. — ISBN 978-5-17-042982-0, ISBN 978-5-7390-1901-1, ISBN 978-5-271-16485-9.;
• Храпачевский Р. П. Военная держава Чингисхана. — М.: АСТ, Люкс, 2005. — 560 с. — (Военно-историческая библиотека). — 5000 экз. — ISBN 5-17-027916-7, ISBN 5-9660-0959-7. (в пер.);

Р. Храпачевский. О датах жизни Чингисхана. — 2002.

• Юрченко А. Г. Образ Чингис-хана в мировой литературе XIII—XV вв. // Историческая география политического мифа. Образ Чингис-хана в мировой литературе XIII—XV вв. / А. Г. Юрченко. — СПб.: Евразия, 2006. — С. 7—22. — 640 с. — 2000 экз. — ISBN 5-8071-0203-7. (в пер.);
• Эренджен Хара-Даван. Чингис-хан как полководец и его наследие: Культурно-исторический очерк Монгольской империи XII-XIV вв.. — 2-е. — Элиста: Калмыцкое книжное издательство, 1991. — 196 с. — ISBN 5-7539-0191-3.;
• Lane, George. Genghis Khan and Mongol Rule. — Westport, Connecticut : Greenwood Publishing Group, 2004. — ISBN 978-0-313-32528-1.;
• Weatherford, Jack. Genghis Khan and the Making of the Modern World. — Crown, 2005. — ISBN 978-0-307-23781-1..

Lähtked

• BBC: Чингисхан (ТВ, 2005)