Turizm da adivoičetuz (rahvahaline projekt)

Рувики-späi

Rahvahaline projekt «Turizm da adivoičetuz» (ven.: Национа́льный прое́кт «Тури́зм и гостеприи́мство») om üks' Venäman rahvahaližiš projektoišpäi, mitte oli zavott'ud vodel 2021 da om udištadud vodel 2024. Sen pätegend om turistižen erišton rolin man ekonomikas tobjendand da turistmatkoiden kazvand 140 millionahasai voden 2030 lopuks[1].

Istorii

Ezmäi rahvahaline projekt nimitihe «Turizm da adivoičetusen industrii». Se om vaumitud vodel 2020 koronovirusan pandemijan aigan da sai Venäman prezidentan Vladimir Putinan tugen[2]. Rahvahaline projekt om zavott'ud vodel 2021[3].

Sihe mülüb koume pätomotust:

  • Turistižen infrastrukturan kehitoituz;
  • Turistholitesiden sadandusen kazvand;
  • Ohjandusen paremboičend turizman oblastiš[4].

Redukus vodel 2022 Venäman prezidentan käskon mödhe heiti radon Federaline turizman agenstv (ven.) (vep. (ven.: Ростуризм) — azjmehišt, mitte vaumiči da pidi vastust rahvahaližes projektas. Sen funkcijad anttihe Venäman ekonomižen kehitoitusen ministerstvale (ven.) (vep.[5]. Rahvahaližen projektan ohjandajaks jäi vice-premjer Dmitrii Černišenko.

Edeližed ühtvedod

«Turizm da adivoičetusen industrii» projektan todenzoituz lopihe voden 2024 lopus. Sidä voden kül'mkus edeližiden ühtvedoiden tehtes Černišenko homaiči, miše sen todenzoitusen täht federaližen b'udžetaspäi oli anttud 200 mldr rubl'ad da sanui:

Kaikid lugumäroiden mödhe om pozitivine dinamik. Ozutesikš, turistmatkoiden lugumär valdkundan mödhe kazvoi 45 millionaspäi vodel 2020 84 millionahasai vodel 2023. Voden 2024 satusiden mödhe varastam läz 92 mln turistmatkad.

Rahvahaližen projektan pätegendoiden keskes hän eziti NDS-nalogaspäi turoperatoroiden da adivpertin sijaduzholitesiden päzutandas vodehesai 2027 da völ jätkta adivpertiden täht nol'an-NDS-nalogan vodehesai 2030[6].

Maksim Rešetnikov sanub rahvahaližes projektas

Projektan todenzoituses sanudes ekonomižen kehitoitusen ministr Maksim Rešetnikov johtuti, miše ezmäižel etapal se tegihe antikrizižeks instrumentaks, mitte abuti raderištusele vägestada koronovirusan pandemijan jäl'gid:

Päliči pättud azjtegoiden mödhe voiškanzi ei vaiše kaita raderištust, no i zavodida infrastrukturan kehitoitusen planoiden todištust. Zavodiba rata l'gotkreditovanijan programmad oteliden sauvandan da modul'adivpertiden subsidirovanijan täht. Kodiman turizm zavodi pigai kehitoitas. Biznes ozuti melentartust kaznudehe küzundaha: kazvoiba investicijad. Voden 2024 ezmäižes poles biznes kucui 377 mlrd rubl'ad, mi om 60 % enamba sidä aigan männudes vodes[7].

Kuvaduz

Udištadud rahvahaline projekt sai «Turizm da adivoičetuz» nimen, sihe mülüb viž federališt projektad:

  • Otel'honuzfondan tegend;
  • Merilebukeskused;
  • Man turistine melentartuz';
  • Radnikad;
  • Turizman tegeline varadand[1].

Rahvahališt projektad todenzoitaškatas vodehesai 2030. Valdkundan prezident pani tegendan tobjeta tuzirman VVP-lugumärad 5 %[8].

Päazjtegod

Ekonomižen kehitoitusen ministerstvan rahvahaližen projektan ramkoiš, ministerstvan ohjandajan Maksim Rešetnikovan sanoiden mödhe, päazjaks tegese taričend — ösijadusiden tegend da levenzoituz, uziden melentartuižiden turisttahoiden tegend[7]. Jäl'gmäižiš sanoiš el'gedase ezmäi kaiked mägenhihtändlebukeskused, akvapuištod, vodes ümbri ilotuzpuištod. Planuičese tehta 59 tuhad ut nomeroid da sada uden tehtud lebun da ilotuzinfrastrukturan kävundan lugumärad 23 mln mest vodes[1]. Ližaks planuičese:

  • Ümbri vodes merilebukeskusid tegemine — 11 projektad Venäman ühesas subjektas: enamba 72 tuhad ut otel'honust da 80 tuhad radsijad;
  • Modul'ösijoiden sauvond — 10 tuhad ut otel'honust;
  • Venäman subjektoiden ühthine subsidii znamasižiden azjtegoiden mänetandan, istoriližiden lidnoiden keskusiden mugavuden, kül'bendrandoiden da turistmatkoiden mugavuden, valdmadoiden inrastrukturan tegemižen täht, se tobjendab turistmatkoiden lugumärad 7,4 millionaks;
  • Projektad radon tegendmäran kazvandas 57 organizacijas turizman oblastiš Kaičiitegend-oigendusen mödhe;
  • Openduz-medodižiden kompleksoiden vaumičend da radnikoiden opendamine turizman da adivoičetusen industrijan täht, opendajiden lugumärahasai 53 tuhad[1].

Rahvahaližen projektan todenzoitusen kritik

Tal'vkus vodel 2021 prezident Vladimir Putin kritikui rahvahaližen projektan todenzoitust. Hän sanui, miše valdmehed pidetas sanad anttud 83,1 % rahaabun pidändas, no suremb rahoiden pala mäni ei todesižiden azjoiden täht, infrastrukturan da objektoiden sauvondaha, a maksaha Turizm.rf-korporacijan käskkapitalaha (om tehtud tal'vkus vodel 2020 premjer-ministran Mihail Mišustinan käskon mödhe kodiman da kodimantulendaha turizman kehitoitusen täht). Sidä aigan päradod om tehtud vaiše 51 %[9].

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 3 4 Основные показатели и мероприятия национального проекта «Туризм и гостеприимство». government.ru. Дата обращения: 26 uhokud 2025.
  2. ↑ Путин поддержал разработку нацпроекта по туризму, Коммерсантъ (16 kül'mkud 2020). Дата обращения: 26 uhokud 2025.
  3. ↑ Интерфакс-Туризм. Путин поручил кабмину обеспечить нацпроект по развитию туризма финансированием до 2030 года.
  4. ↑ Национальныепроекты.рф. Туризм и индустрия гостеприимства.
  5. ↑ Путин упразднил Ростуризм. Что важно знать, РБК. Дата обращения: 26 uhokud 2025.
  6. ↑ В России одобрили паспорт нового национального проекта «Туризм и гостеприимство» - Газета.Ru | Новости, Газета.Ru. Дата обращения: 26 uhokud 2025.
  7. ↑ 1 2 Дмитрий Чернышенко: Положительная динамика есть по всем показателям нацпроекта «Туризм и индустрия гостеприимства». government.ru. Дата обращения: 26 uhokud 2025.
  8. ↑ Представлена структура обновленного нацпроекта «Туризм и гостеприимство» до 2030 года, Lenta.RU. Дата обращения: 26 uhokud 2025.
  9. ↑ Вести. Путин о туристическом нацпроекте: деньги пошли не на реальную работу.
Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Turizm_da_adivoičetuz_(rahvahaline_projekt)&oldid=513204"