Snežnogorsk

Рувики-späi
Snežnogorsk
Центральная площадь г. Снежногорска, носящая имя В.В. Мурко.JPG
Флаг[d] Fail:Snezhnogorsk (Murmansk Oblast) coa.png
Флаг[d] Герб

69°11′39″ с. ш. 33°13′59″ в. д.GЯO

Valdkund
Istorii da geografii
Tegemižen päiv

1970

Pind
  • 29
Высота

80

Aigvö

UTC+3:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 9942 чел. (2021)[1]
Lugud
Telefonan kod

81530

Počtan indeksad

184682

-

Официальный сайт

Fail:Map of Northern Fleet bases ENG.svg

lugeda  diskussii  redaktiruida

Snežnogorsk (Sauptud administrativiž-territorialižhe «Aleksandrovsk»-ühtnikha (521 km²) territorialižeks ümbrikoks. SATÜ:n administracii sijadase neciš lidnas.

Istorii

Ende Ščitovai-žilo (ven.: посёлок Щитовая) oli lidnan sijas vspäi 1933, tegihe pumetoid laivišton amblusiden täht da azuihe kalaverkoid. Nügüd'aigaižen eländpunktan aluz om pandud vl 1970 kuti sauptud žilo holitamha vedenalaižiden atomlaivoiden «Nerpa»-kohenduztegint (saudihe vspäi 1964). Vl 1973 nimitihe Vjužnii-žiloks, vai Murmansk-60 kirjeižiden täht. Vspäi 1994 nimitase nügüdläižikš oficialižešti.

Snežnogorskas utiliziruidas VA-laivid i saudas kalatezlaivid «Nerpa»-kohenduztegimel, se om Severodvinskan «Tähthaine»-edheotandan filialaks.

Geografijan andmused

Lidn sijadase tundran sambnuden vulkanan pautkil 174 metrhasai kortte, koumel terrasal. Snežnogorsk om ümbärtud penil järvil erazvuiččenke formanke, kävutadas jomižvedeks. Matkad Barencan meren jädumatoman Olen'jan lahten Kut-merikaran randhasai i tegimhesai om nell' kilometrad pohjoižpäivnouzmha, SATÜ:n Polärnii-lidnhasai om kahesa kilometrad päivnouzmha orhal vai 14 km avtotedme (avtobusad ühtenzoittas lidnoid), SATÜ:n Gadžijevo-lidnhasai om 12 km pohjoižpäivnouzmha avtol, Murmanskhasai — 26 km suvipäivlaskmha orhal vai 58 km avtotedme.

Klimat om subarktine meren. Äižiruižen pertišton pind om 0,62 km².

Eläjad

Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 12 683 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt oli 16 300 eläjad vl 1996. Vl 2017 lidnan ristitišt oli 12 696 eläjad.

Ortodoksižen hristanuskondan ph. Jurgii-vägestusenkandajan pühäpert'[2] om saudud vll 1995−1998.

Murmanskan kooperativižen tehnikuman filial (vspäi 1997) i Murmanskan pedagogižen kolledžan filial ratas lidnas professionaližen opendusen aluzkundoikš.

Galerei

Homaičendad

Irdkosketused



Murmanskan agjan lidnad
Apatitad | Gadžijevo | Kandalakš | Kirovsk | Kol | Kovdor | Mončegorsk | Murmansk | Olenegorsk | Ostrovnoi | Polärnii | Polärnije Zori | Severomorsk | Snežnogorsk | Zaozörsk | Zapolärnii