Sent Džordžes

	Sent Džordžes
	angl.: St. George's
	Fail:Grenada - St. George.jpg
	12°02′40″ с. ш. 61°44′30″ з. д.GЯO
Valdkund	Grenad;
Istorii da geografii
Высота	30
Ekonomik
Eläjad
Eläjad	4315 чел. (2006);
Lugud
-
	lugeda • diskussii • redaktiruida

Tarbhaine lehtpol'/levitadud

Sent Džordžes (ühtennimižen tulendan administrativižeks keskuseks mugažo.

Istorii

Eländpunktan aluz om pandud Francijan kolonistoil vl 1650. Nimitihe ph. Georgan jumalanpertin mödhe. Vll 1885−1958 oli britanižen kolonijan pälidnaks. Ripmatoman valdkundan pälidn vspäi 1974.

Sent Džordžes šingotase eksportan meriportal (bananad), sömtegimištol (rom sijaližes saharaspäi) i turizmal.

Geografijan andmused

Lidn sijadase vulkanižen Grenad-saren suvipäivlaskmas, Kariban meren lahten randal, 0..188 m korktusil, 30 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Torokad oleldas heinkus-redukus.

Eläjad da transport

Vl 2006 eläjiden lugu oli 4 315 ristitud. Kaik 33 734 ristitud elihe ezilidnoidenke vl 2012 (tulend, 67 km²).

Rahvahidenkeskeine civiline lendimport enččen Moris Bišop-päministran nimed (GND, edel 2009 vot Point Salines) sijadase 8 km suvipäivlaskmha lidnan keskusespäi. Tehtas reisid Torontho, Londonha, AÜV:oiden i Antiloiden lidnoihe.

Homaičendad

↑ ^1,0 ^1,1 archINFORM (нем.) — 1994.

Sent Džordžes Vikiaitas

	Pohjoižamerikan pälidnad
	Baster \| Bel'mopan \| Bridžtaun \| Gvatemal-lidn \| Havan \| Kastri \| Kingstaun \| Kingston \| Managua \| Mehiko \| Nassau \| Ottav \| Panam-lidn \| Port-o-Prens \| Port of Spein \| \| Rozo \| San Hose \| San Sal'vador \| Santo Domingo \| Sent Džons \| Sent Džordžes \| Tegusigal'p \| Vašington

Nece kirjutuz om vaiše ezitegez. Tö voit abutada meile, ku kohendat sidä da ližadat sihe.

[_b695a6376402df97-1] 1,0 ^1,1 archINFORM (нем.) — 1994.

[1]