Lebedän'

Рувики-späi
Lebedän'
Lebedyan NewKazanChurch 0298.jpg
Флаг[d] Герб
Флаг[d] Герб

53°00′42″ с. ш. 39°07′41″ в. д.GЯO

Valdkund
Istorii da geografii
Tegemižen päiv

1605

Высота

160

Aigvö

UTC+3:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 20 049 чел. (2021)[2]
Lugud
Telefonan kod

47466

Počtan indeksad

399610–399613

-
lugeda  diskussii  redaktiruida

Lebedän' (Lebedänin rajonan administrativine keskuz.

Istorii

Nügüdläine eländpunkt mainitase ezmäižen kerdan vl 1605 kuti Lebedänkan lidneihut (Jekaterina II-imperatornaižen käskön mödhe vs 1779 sügüz'kun 16 (27). päiväspäi. Joucen (ven.: лебедь) kuvadase lidnanznamal, no tedmata tarkoikti, om-ik sidodud neche lindhu lidnan nimituz vai ei. Šingotihe heboiden jarmankoil da ippodromal 19. voz'sadal.

Lebedän' šingotase mašinansauvomižen tegimil (betonanpeksimed i čomitandan sauvondmašinad, pompad da separatorad tegimišton täht), sömtegimištol (maidtegim, südäiveziden konservuindtegim, «PepsiCo:n» südäiveziden toine konservuindtegim i čipsoiden tegim), plastikdetaliden edheotandal elektrotehnižiden tegimiden täht i gofriruidud kartonpakuitesen tegimel.

Geografijan andmused

Lidn sijadase rajonan keskuzpalan pohjoižes, Don-jogen üläjoksmusen muugotil randoil, 160 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Lebedänk-jogi (Lev Tolstoi — Jelec»-keskustal 1890-nziš vozišpäi, se om saudud Donan hural randal.

Lebedän' om lidnankundan üks'jäine eländpunkt. Lidnankundan pind — 17,98 km².

Eläjad

Vl 1897 ristitišt oli 12 800 eläjad, vl 1931 — 11 100 eläjad. Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 21 012 ristitud, rajonan pol'. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 22..23 tuhad eläjid vll 1989−2005 (23 100 rist. vl 1992 i 23 tuh. rist. vl 2003).

Ortodoksižen hristanuskondan nened pühäpertid oma olmas lidnas: ph. Stroican naižjumalankodi-lidnuz[3] (Stroican päjumalanpert' i kaks' jumalanpertid), mugažo Jumalanmaman Kazanin jumalaižen vanh (1771) da uz' (vspäi 1836) päjumalanpertid, koume jumalanpertid i časoun'.

Rahvahad (2010): venälaižed — 97,7%, toižed rahvahad — 2,3%.

Professionaližen opendusen aluzkundad oma Lebedänin pedagogine kolledž[4] i Lebedänin torguimiž-ekonomine tehnikum[5].

Galerei

Homaičendad

Irdkosketused



Lipeckan agjan lidnad
Čapligin | Dankov | Gräzi | Jelec | Lebedän' | Lipeck | Zadonsk | Usman'