Ščelkunčik

Рувики-späi

Prezidentan kirjišton B.N. Jel'cinan nimel materialad

Library.png
Neciš kirjuteses om kävutoitud materialad Prezidentan B.N. Jel'cinan nimen kirjišton fondaspäi
К материалам
Ščelkunčik
Baletan ezmäine ozutez 6 (18.) tal'vkud vodel 1892 Mariinskijas tetras Piteriš
Baletan ezmäine ozutez 6 (18.) tal'vkud vodel 1892 Mariinskijas tetras Piteriš
Kompozitor P'otr Iljič Čaikovskii
Libretton tegii Marius Petipa[d]
Süžetan lähte Ernest Teodor Amadei Gofmanan «Ščelkunčik da hiriden kunigaz»-sarn Aleksandr D'uman vajehtusidenke
Horeograf Lev Ivanov Marius Petipan vaumičendan mödhe[1]
Jäl’geližed toimištod Lev Ivanov, Aleksandr Gorskii, F'odor Lopuhov, Vasilii Vainonen, Jurii Grigorovič
Tegemižen voz’ 1892
Ezmäine teatrozutez 18. tal'vkud 1892
Ezmäižen teatrozutesen sija (taho) Mariinskii teatr, Piter'
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš
Imperatorskian Mariinskijan teatran «Ščelkunčik»-teatrozutesen oteg, 1892: Marianna — Lidia Rubcova, Klara — Stanislava Belinskaja, Fric — Vasilii Stukolkin
Nel'l' ühtenzoitud Venäman počtmarkad vodel 1992, P. I. Čaikovskovan «Ščelkunčik»-baletan muštoks

«Ščelkunčik» (ven.: Щелку́нчик) — temkirjutez 71, P. I. Čaikovskovan kaks’aktaine balet Marius Petipan libretton mödhe Ernest Teodor Amadei Gofmanan «Ščelkunčik da hiriden kunigaz»-sarnan mödhe, balleitmeister-panii Lev Ivanov.

Tegemižen istorii

Libretton pohjas om sarn, miččen kirjuti vodel 1844 Aleksandr D'uma-tatoi[2] (teatraline tedokirj värin [3] nimitab sen tegijaks D'uma-poigad) da mitte oli paindud sil-žo vodel nimel «Ščelkunčikan istorii»[4]. Hot' Gofmanan sarnan päsüžet jäb D'uman kändmižes, no se il'mestub kut uz' sarnan variant, mitte erineb originalaspäi. Sikš ku Gofmanan sarnan süžet oli vähän vajehtadud, ka libretton süžetan versii tegese sarnaližembaks [5].

Ezmäine Lev Ivanovan baletan teatrozuteluz oli 6 (18.) tal'vkud vodel 1892 Mariinskian teatras Piteriš ühtel ehtal Čaikovskovan «Iolanta»-operanke. Ezmäižen ozutesen dirižoran oli Rikkardo Drigo, dekoracijad oliba Mahail Bočarovan da K. Ivanovan, sädod oma tehtud Ivan Vsevoložskijan Venäman imperatoran teatroiden pämehen da Jevgenii Ponomar'ovan eskizoiden mödhe. Pärolid vändiba: Ščelkunčik — Sergei Legat, Draže-feja — Antonietta Del'-Era, Kokl'uš-princ — Pavel Gerdt, Drossel'mejer — Timofei Stukolkin, Marianna-plemännic — Lidia Rubcova. Klaran da Frican roliš oliba lapsed, Piterin teatraližen radmahtehnikuman norembiden klasaoiden openikad Stanislava Belinskaja da Vasilii Stukolkin (molembad lopiba radmahtehnikuman seičemes vodes päliči, vodel 1899)[6].

Sil-žo vodel 1892 oli paindud «Ščelkunčik»-baletaspäi Anton Arenskian s'ujit nelläs kädes fortepjanon täht, kaks' vot päliči läksi hänen kaiken baletan partituran muzikčomenzoitamine [7].

Erašti oppindmehed rindatadihe baletan süžetad da hengid Čaikovskovan — Davidovoiden kanzaližen elonke da kanznikoidenke. Ezmäks kompozitoran Aleksandra-sizar da hänen lapsed — Vladimir da Tatjana. Baletan kritikan Pavel Jaščenkovan mel'pidon mödhe, Davidovoiden Kamenka-pert' «kändihe kompozitoran meles lapsiden upotanu Konfit'urenburg-magedusiden kunigahudeks, kus imenijan emäg, kompozitoran sizar Aleksandra Iljinična, oli hüväsüdäimeline kunigaz, kolnu vides vodes edel händast hänen tütär Tatjana — Klara, a hänen „idol“… Bob „princ-maksantukuine“», «Konfit'urenburg-kunigahuz, kuna putuiba „Ščenkunčikan“ pähenged … ani kuti mitte se narkotine uni», mi hänen mel'pidon mödhe kožub Davidovoiden kanzan melentartusehe morfinaha, «Ščelkunčik-princ, kut i Dezire (kändos se znamoičeb „sula“) edeližes „Magadai käbedmod“-baletas („Спящей красавице“), nece om kaiken hän — sula plemännik»[8].

«Ščelkunčik» om erižel sijal möhenbiš Čaikovskovan kirjutusišpäi: se seižub eriži baletan žanran tradicijoišpäi, ses uden kartte oma kävutoitud muzikladud. Ezmäižen kerdan baletas vändi čelesta — muzikvändim, mitte oli todud Pariž-lidnaspäi kompozitoran pakičusen mödhe. Музыку «Ščelkunčikan» muzikad nimitadas «lujas tärktas da nadeimatomutoks baletan täht»[9].

Baletan pähenged

Erazvuiččiš toimištoiš oma erazvuiččed pähengen nimed: Klara da Mari. Originaližes Gofmanan kirjas pähengen nimi om Mari, a Klara — nece om hänen armaz tätüine. Venämal, konz zaodihe Ezmäižen mail'man voinan (vodel 1914) da kazvoi patriotižed mel'oidod baletan süžet tegihe venälaižeks, i pähenged nimitaškattihe Mašaks. Sel aigal Frican nimi jäi vajehtamatoi, sikš ku hän oli negativine sarnan heng'. Om homaičuses, miše nece tradicii om nügüdlaižel aigal.

Чайковский - Вариация Маши
Помощь по воспроизведению.
  • Štal'baum
  • Hänen ak
Heiden lapsed:
  • Mari (Maša, erašti — Klara), princess
  • Fric (Miša)
  • Marianna, plemännic
  • Lapsenkacui
  • Drossel'meier
  • Ščelkunčik, princ
  • Draže-feja
  • Kokl'uš-princ
  • Tätüine
  • Ilopeza (šut)
  • Hiriden kunigaz
  • Kordebalet: adivod, heimolaižed, slugad, maskad, pažid, änikod, bobaižed, saldataižed i toižed.

Libretto

Balet kahtes palas prologanke

Kanman Raštvoid, lekarin Štal'bauman pertiš keradosoiš adivod. Aigvoččidenke asttas neičukaižed tätüuižidenke da marširuidas prihaižed sablidenke.

Pjesanozuteluz I

Lekarin Štal'bauman lapsed, Mari da Fric, lujas varastadas lahjoid. Jäl'gmäine adivoišpäi — Drossel'mejer. Hänen mahtišt eläbzoita bobaižid čududoitab da sen aigan i pöl'gästoitab lapsid. Drossel'mejer hädab maskan. Mari da Fric nägištaba ičein armast ristitatad. Mari tahtoib väta tätüižidenke, no opalas tedištab, miše ned kaik oma heittud.

Miše tüništada neičukašt, ristitatoi lahjoičeb hänele Ščelkunčikan. Erine tätüižen modon kuva čududoitab neičukašt. Fric petkos murendab tätüižen, mil lujas palahteleb Marin. Mari panetab armhan tätüižen magadamha. Fric ühtes sebranikoidenke paneb päle hiriden maskad da hö zavodidas näritada Marid. Praznik lopiše, adivod kargaitas tradicionižen grossfater-kargun, jäl'ges sidä kaik lähttas kodihe. Tuleb ö, i honuz, miččes seižub kuz', valase kudmaižen sädegil (kudmavauktal).

Mari pördase da sebaidab Ščelkunčikad. Sid' il'mestub Drossel'mejer, no nügüd' hän jo ei ole ristitatoi, a hüvä noid. Hän maihutab kädel i honuses kaik zavodib vajehtadas: seinad sirdäsoiš, kuz' zavodib kazda, a kuzen bobaižed eläbzdudas da kändasoiš saldataižikš. Akkid il'mestudas hired Hiriden Kunigahan ohjandusel. Rohked Ščelkunčik lendab saldataižid toraha.

Ščelkunčik da Hiriden Kunigaz ühtnedas surmaližehe toraha. Mari nägeb, miše hiriden armii vägestab saldataižiden armijad. Nadeimatomudes hän hädab ičein tufližen jaugaspäi da tacib Hiriden kunigaha. Se pöl'gästusiš pageneb ičeze voiskanke. Saldatoižiden armii om vägestai. Hö ihastusiš ougil kanttas Marin Ščelkunčikannoks. Akkid Ščelkuncikan mod zavodib vajehtadas i hän kändase čomaks princaks. Mari da eläbad tätüižed putuba tähthakahan taivhan da lujas čoman kuzen al. Ümbri kehkerdasoiš lumitähthaižed.

Pjesanozuteluz II

Mari da Pric ihasteleba tähtakast taivhad, muštleba, kut heidenno loihe hired, i kut Princ vägesti niid. Kaik kargaidas, ihastelesoiš da praznuidas hiriden voiskan päl vägestust. Ispanian, Arabian, Kitajan da Venäman tätüižed spasiboitas Marin siš, miše hän kaiči heid. Ümbri kargaitas fejad da pažid. Il'mestub Drossel'mejer, i möst kaik vajehtase ümbri. Kaik vaumičesoiš Marin da Princan sajaks. Mari heraštub, a Ščelkunčik om kaiken hänen käziš.

«Ščelkunčik»-baletan ozutez Sures teatras. Fotokuva E. Fetisovan

Sel'genzoituz (interpritacii)

Om völ freidistskii baletan variant, miččen tegi Rudol'f Nurejev[10]. Sen mödhe, Mari heraštub jäl'ges kargud Princanke, i Ščelkunčikaks tegese norištunu Drossel'mejer.

Metju Bornan teatrozuteluses Klara — om gol'l' siritinka, mitte ei voi olda ühtes mel'hiženke — Ščelkunčikanke, sikš kacub laptaspäi kut Ščelkunčik kargaidan toiženke. Erigoitusen teman voib nägištada i Moris Bežaroman baletan versijas, kus päheng om Bim-prihaine, kudamb aigoiš kadoti mamad[9].

Muzikdramaturgijan da libretton rindatuz

Horeografad hül'gäidaba mel'pidon vajehtusen val'san muzikas toižes pjesanpalaspäi, kus varastamotoi kulub tragedine passaž, no «kargnikad jatktaba kargud jogavuiččes ritmas»[9].

Baletan jouk

Jouk[11]:

  1. Uvert'ura
  2. Ezmäine pjesanpala.
    1. Kuva 1.
      1. Kuzen čomitez da viritez
      2. Marš
      3. Lapsiden galop da vanhembiden tulend
      4. Ozutelusen pala karguidenke
        1. Drossel'mejeran tulend
        2. Tätüižiden kard (Mazurka)
        3. Demonoiden karg
      5. Ozutelusen pala da Grosfater
        1. Ščelkunčik-tätüižen tulend
        2. Ščlkunčikan pol'ka-karg
        3. Marin kättepajo da Frican vändod
        4. Vanhembiden da adivoiden karg (Grosfater)
      6. Ozutelusen pala (Mari da Ščelkunčik)
        1. Kättepajo
        2. Lapsiden honusen čomenzoituz
        3. Kuzen kazvand
      7. Hiriden tulend da tora
    2. Kuva 2.
      1. Kuzhaine mec tal'vel
      2. Lumitähthaižiden karg
  3. Toine pjesanpla.
    1. Magedusiden Konfit'urenburg-dvorc
    2. Marin da Ščelkunčikan tulend
    3. Divertisment
      1. Šokolad (ispanian karg)
      2. Kofe (arabian karg)
      3. Čai (kitajan karg)
      4. Trepak (vanälaine karg; карамельная трость)
      5. Paimniden karg (datskii marcipan)
      6. Gigon'-mamš (Žigon') da pajacad (šutad)
    4. Änikoiden val's
    5. «Pa-de-de»-karg
      1. Draže-feja da Oršad-princ
      2. Variacii I: tarantella-karg
      3. Variacii II: Draže-fejan karg
      4. Koda vai Ližapala
    6. Lopuline val's
    7. Praznik. Apofeoz.

Vändimed

  • Puižed puhutuzvändimed:
    • 3 fleitad (3-nz' fleit = pikkolo-fleit);
    • 2 gobojad;
    • 1 anglian torvud;
    • 2 klarnetad;
    • 1 bas-klarnet;
    • 2 fagotad.
  • Vaskižed puhutuzvändimed:
    • 4 valtornad;
    • 2 torved;
    • 2 tenor-trombonad;
    • 1 bas-trombon;
    • 1 tub.
  • Löndmuzikvändimed:
    • litavrad;
    • pen/ baraban;
    • tarelk-muzikvändim;
    • sur' baraban;
    • koumik muzikvändim;
    • bubn;
    • kastanjetad;
    • tam-tam;
    • kelloižed;
    • «bobavändimed» (ozutesikš, kägi-pistjaine).
  • Čelest;
  • 2 arfad;
  • Lapsiden hor
  • Jändemuzikvändimed:
    • skripkad I;
    • skripkad II;
    • al'tad;
    • violončelid;
    • kontrobasad.

Znamasižed Teatrozutelused Venämal

Mariinskii teatr

  • 6 (18.) tal'vkud vodel 1892 — ezmäine ozutez:
    • Baleitmeister: Lev Ivanov
    • Dirižor: Rikardo Drigo
    • Pirdajad: Mihail Bočarov da К. Ivanov
    • Sädod: Ivan Vsevoložskii da Jevgenii Ponomer'ov;
    • Mari — Stanislava Belinskaja
    • Fric — Vasilii Stukolkin
    • Ščelkunčik — Sergei Legat
    • Draže-feja — Antonietta Del'-Era
    • Kokl'uš — Pavel Gerdt
    • Drossel'mejer — Timofei Stukolkin
    • Šut — Aleksandr Šir'ajev
    • Marianna-plemännic — Lidia Rubcova
  • 1923 — Lev Ivanovan armaz teatrozuteluz neniš žo dekoracijoiš; baletmeisterad F'odor Lopuhov da Aleksandr Šir'ajev, dirižor Aleksandr Gauk; Draže-feja — Jelizaveta Gerdt, Kokl'uš-princ — Mihail Dudko, Drossel'mejer — Nikolai Sol'annikov.
  • 1929 — uz' toimišt; baleitmeister F'odor Lopuhov, dirižor Aleksandr Gauk, pirdai Vladimir Dmitrijev; Maša — Ol'ga Mungalova, Ščelkunčik — P'otr Gusev, Drossel'mejer — Leonid Leontjev.
  • 1934 — baleitmeister Vasilii Vainonen, dirižor Jevgenii Mravinskii, pirdai Ivan Selezn'ov; Маšа — Galina Ulanova, Ščelkunčik-princ — Konstantin Sergejev. [12]
  • 2001 — baleitmester — Kirill Simonov, muzikohjandai — Valerii Gergijev, dekoracijad, sädod, libretto, teatrozuteluz — Mihail Šem'akin. Maša — Natalia Sologub, Ščelkunčik-princ — Aleksandr Sergejev[13], Andrian Fadejev, Drossel'mejer — Anton Adasinskii.

Sur' Teatr

  • 1919 — baleitmester Aleksandr Gorskii, dirižor N. A. F’odorov, pirdai Konstantin Korovin; Klara — Valentina Kudr’avceva, Fric — Šokorov toine, Ščelkunčik-princ — Jefim Jefimov, Drossel’mejer — Aleksei Bulgakov. Neciš teatrozuteluses lava om kuti kattud stol kofeinijan servizanke, miččespäi lähttihe kargnikad.
  • 1932 — Baletan radmahttehnikuman teatrozuteluz Valdkundaline akademine Sur’ Teatranno; baleitmester L. I. Ivanov, Aleksand Čekriginan da Aleksandr Monahovan udištuz, dirižor Jurii Fajer, pirdai Panfilov; Klara — Jevgenia Farman’anc, Ščelkunčil — Jurii Papko, Fric — Ju. Gerber, Drossel’mejer — Aleksandr Čekrigin, Draže-feja — Ol’ga Lepešinskaja.
  • 1939 — baleitmester V. I. Vainonen, dirižor Jurii Fajer, pidai Vladimir Dmitrijev; Maša — Marina Sem’onova, Ščelkunčik — Aleksei Jermolajev, Drossel’mejer — Vladimir R’abcev.
  • 12. keväz’kud vodel 1966 — uz’ teatrozuteluz; baleitmester Jurii Grigorovič, dirižor Gennadii Roždestvenskii, pidai Simon Virsaladze; Maša — Jekaterina Maksimova, Ščelkunčik-princ — Vladimir Vasiljev, Drossel’mejer — Vladimir Levašev, Hiriden kuningaz — German Sitnikov, Ščelkunčik-tätüine — Jelena Vatul’a, Francian tätüine — Tatjana Popko.

Tetabad audiokirjutesed

  • 1960 — dirižor Gennadii Roždestvenskii, Suren Teatran orkestr da lapsiden hor, SSSR.

[Д 06583-6; С 06977-80; СМ 0169-72; MEL CD 1000665]

  • 1986 — dirižor Vladimir Fedosejev, Lapsiden muzikhoran «Keväz'»-škol, Venäman televidenijan da Ühthižsojuzižen radion Sur' simfonine orkestr.

[А10 00347 005]

  • 1988 — dirižor Jevgenii Svetlanov, Lapsiden muzikhoran «Keväz'»-škol, Venäman VАSО.

[А10 00605-8; MEL CD 1000409]

Homaičendad

  1. ↑ Лев Иванов на belcanto.ru
  2. ↑ «Histoire d’un casse-noisette»(fr.)
  3. ↑ Балет «Щелкунчик» | Центр Дягилева, Международный культурный центр им. С. П. Дягилева. Дата обращения: 13 kül'mkud 2024.
  4. ↑ Дюма, Александр. Сказки // Собрание сочинений. — М.: Арт-Бизнес-Центр, 2005. — Т. 61. — С. 621. — 636 с. — ISBN 5-7287-0254-6.
  5. ↑ Скворцова И. А. Балет П. И. Чайковского «Щелкунчик»: опыт характеристики // Учебное пособие. — М.: Научно-издательский центр «Московская консерватория», 2011. — 68 с. — С. 10—14. ISBN 978-5-89598-264-8
  6. ↑ Академия русского балета им. А. Я. Вагановой. Списки выпускников. Дата обращения: 13 keväz'kud 2010. Архивировано из оригинала 22 kül'mkud 2009 года.
  7. ↑ П. И. Чайковский. Полное собрание сочинений. Литературные произведения и переписка. — М.: Музыка, 1978. — Т. XVI-A. — С. 313. — 376 с. — 6000 экз.
  8. ↑ Ященков П. Балет со следами морфия и неразделённой любви к племяннику. Часть 3 // Московский комсомолец : Газета. — 2014. — 4 vilukud.
  9. ↑ 1 2 3 Ирина Удянская, Наталья Шастик. Страсти по Щелкунчику // Серебряный город : книга-альманах. — Юнимедиа, 2023. — Т. 4. — С. 112—125. — ISBN 978-5-6050659-4-4.
  10. ↑ «Бриллиант в короне»: как Рудольф Нуреев изменил балет, Культура.РФ. Дата обращения: 13 kül'mkud 2024.
  11. ↑ Чайковский. Балет «Щелкунчик». Belcanto.ru. Дата обращения: 13 kül'mkud 2024.
  12. ↑ Энциклопедия: "заново сочинённый «Щелкунчик», (1934)
  13. ↑ Александр Сергеев

Literatur

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Ščelkunčik&oldid=528271"