Francisk (riman tat)

Рувики-späi
Necil sanal oma toižed-ki znamoičendad, kacu Франциск.
Francisk
latin.: Franciscus
Francisk
Francisk tat vodel 2021
Coat of arms of Franciscus.svg
Флаг
266-й riman tat

13. keväz’kud vodel 2013 — 21. sulakud vodel 2025

Valičend

13. keväz’kud vodel 2013

Intronizacii

19. keväz’kud vodel 2013

Jumalankodi

Rimsko-katoline jumalankodi

Ken oli edel

Benedikt XVI

Flag
 Buenos-Airesan arhijepiskop da Argentinan primos

28. uhokud vodel 1998 — 13. keväz’kud vodel 2013

Ken oli edel

Antonio Kvarrasino

Ken tuli jäl'ghe

Mario Aurelio Poli

Tedostepen'

Bogoslovian doktor

Nimi sündundan aigan

Horhe Mario Bergoljo

Originaline nimi 

Jorge Mario Bergoglio

Sündund 1936(1936-12-17)[1][2][…]
Surm 21. sulakud vodel 2025
Tat

Mario José Bergoglio[d]

Mam

Regina María Sívori[d]

Presviterskan hirotonii

13. tal’vkud vodel 1969

Monahištoho lähtend

1973[4]

Jepiskopiden hirotonii

27. kezakud vodel 1992

Kardinal

21. uhokud vodel 2001

Allekirjutez

Изображение автографа

Pauklahjad
diskussii • redaktiruida

Francisk (1936, 2025, Vatikan) — 266. [5] riman tat. Om valitud 13. keväz’kud vodel 2013. Ezmäine istorijas tat Udes Miruspäi da enamba mi 1200 vot ei ole Jevropasäi (jäl'ges siriicad Grigorii III, mitte oli valdištundal vozil 731 — 741)[6]. Ezmäine tat-iezuit. Ezmäine tat-monah Grigorijan XVI aigaspäi (1831—1846)[7].

Koli 21. sulakud vodel 2025 [8].

Elostarin

Horhe Mario Bergoljo seižub toižes r’adus, nellänz’ huralpäi, 1948 voz’

Horhe Mario Bergoljo sündui Buenos-Aires-lidnas 17. tal'kud vodel 1936 italižen emigrantan, raudten radnikan Mario Džuzeppe Bergoljo da hänen akan Redžina Maria Sivorin kanzas.

Videspäi lapsespäi om noremb [9]. Sai himiko-tehnologan diploman.

Openzihe Vilja-Devoton seminarijas Buenos-Aires-lidnas.

11. keväz'kud vodel 1958 ühtni iezuitoiden ordenha [10]. Jäl'ges jätksi opendust Pühä Iosifan kolledžas Buenos-Aires-lidnas, kus sai filosofian licennciat-stepenin'.

Oli literaturan, filosofian, teologijan opendajan koumes Buenos-Aires-lidnan Kataližes kolledžas. Paiči ispanian kel't, kebnas pagiži italian da germanian kelil.

Riman tat Francisk starinoiči, miše völ äjal edel sidä, kut hän riži ičeze mahtod kärauta ristituid jumalankodihe, hän radoi Argentinan öklubas küksijan, da völ puhtastajan da laborantan[11].

Iezuit

13. tal'vkud vodel 1969 Bergoljo tegihe papikš. Om pandud argentinižes pälidnas San-Migrlin kolledžan teologijan tedokundan professoraks. Vozil 1970 oli erazvuiččil radsijoil Argentinan iezuitoiden ordenas.

Iezuitoiden ordenan ohjandaikund homaiči Horhe Marion ezinikan mahtod da lendi Bergoljo statusas. Vodel 1980 hän oli pandud ičeze al'ma-mater — Pühä Iosifan seminarijan rektoraks. Oli radsijal vodehesai 1986. Jäl'ges Germanijas polesti doktoran dissertacijan da pörzihe kodimale kut hengen avaidusen mez' da Kordovan arhijepiskopijan hengeline pämez'.

Jepiskop

Kardinal Horhe Mario Bergoljo vastusel Хорхе Марио Бергольо на встрече с Argentinan prezidentanke Kristina Fernandes de Kiršneranke, 2010 voz'

20. semendkud vodel 1992 Bergoljo paniba Buenos-Airesan[ru] abuepiskopaks Aukin arvnimižen jepiskopan arvnimenke. Händast tegi jepiskopaks 27. kezakud vodel 1992 Buenos-Airesan kafedraližes jumalanpertiš Buenos-Airesan arhijepiskop kardinal Antonio Kvarrasino. Konz tegihe sel'ged, miše kardinal Kvarrasino pigai jätab valdoiktuded, Bergoljo pandas 3. kezakud vodel 1997 Buenos-Airesan jepiskopan koadjutoraks (jepiskopaks oiktudenke jäl'gestada jeparhii).

Kvarrasino kardinalan surman jäl'ghe 28. uhokud vodel 1998 tegihe udeks Buenos-Airesan arhijepiskopaks. 6. kül'mkud vodel 1998 oli pandud katolikoiden päivnouzmaižen veron ordinarijaks Argentinas, kudambil ei olend ičeze ierarhad (sen lugus venälaižiden katolikoiden missijad[12][13][14]).

Kardinal

Kardinalan H. М. Bergoljon eroznam

21. uhokud vodel 2001 Riman tat Ioann Pavel II ülenzoiti Bergoljo kardinaloihe konsistorijan aigan Vatikanas. Hän sai San-Roberto-Bellarminon jumalankodin arvnimen.

Muga kardinal Bergoljo oli thten aigan pandud kuverdale-se Riman azjmehižton administrativižele radsijale. Hän oli Papišton azjoidme kongregacijan, Loičendan da peituzjärgendusen kongregacijan, Apolostoloiden elon da sebroiden institutoiden kongregacijan ühtnik. Völ Bergoljo tegihe Latinan Amerikan da Tatan Nevondišton kanzan azjoidme laudkundan ühtnikaks.

Kardinal Bergoljo oli tetab ustavudel, doktrinaližel konservatizmal da socialižen oiktuden azjan uskoližudel. Eli prostas, nece azj painasti hänen reputacijale. Eli penes fateras, mitte vähän kožui arhijepiskopan dvorcale, pučihe personaližen limuzin-mašinaspäi vedäjanke ühthižen ajamiden kävutandan ližaha, erasiden vestiden mödhe, keiti sömad ičein täht.

15. sulakud vodel 2005 mehen oiktusiden advokat zavodi kriminaližen azjan Bergoljon vasthapäi, väriti händast peitpaginas voinhuntanke, mitte vargasti vodel 1976 kaks’ iezuitišt papid[15]. 17. keväz’kud vodel 2013 argentinan sudja Herman Kastelli, mitte vedi necen azjan, sanui La Nación-lehtesele, miše «Tedotused sen polhe, miše (Riman Tat) Horhe Bergoljo „avaiži“ nenid papid, — om kelastuz. Mö kaiken tarkištelim, kundlim necida versijad, kacuim sil’mnägubid azjoid da tegim ühtvedon, miše hänen radod ei olgoi juridine ühthižtö. Ku oliži toižin, ka mö tedotaižin sen polhe»[16][17][18].

Papabil’

Jepiskop Bergoljo,
2008 voz’

Riman tatan Ioann Pavlan IIsurman jäl’ghe Bergoljo oli kuctud Vatikanaha ühtneda tatan Konklavas voden 2005 kut kardinal-valičii. Hot’ Bergoljon oli papabiliden keskes, Konklav valiči udeks riman tataksKardinalad Jozefa Ratcingerad. No nimetoi päivlehtik miččen-se kardinalan Konklavan ühtnikan, mitte om paindud sügüz’kus vodel 2005[19] da sen todištuz ei ole tehtud, ozutab, miše Bergoljo oli Ratcingeran pävastustai Konklaval.

Necen azjbumagan mödhe, Bergoljo sai 40 änt' koumanden valičusiden turan aigan, no nelländen änistamižen turan aigan vaiše, mitte oli kaikid tärktemb, hän sai vaiše 26 änt'.

Jepiskopoiden sinodan aigan vodel 2005 Bergoljo oli valitud Postsinodal'nijan nevondišton ühtnikaks. 8. kül'mkud vodel 2005 tegihe Епископскую конференцию Argentinan Jepiskopan konferencijan pämeheks koumeks vodeks (2005—2008).

Konklavale voden 2013, mitte kerazihe konz Benedikt XVI jätti valdoiktuded, mugažo oli papabiliden lugus (kaikiden toižiden tahtnikoiden keskesсреди)[20] и на этот раз был избран.

Riman tataks valičend

Om valitud Riman tataks 13. keväz'kud vodel 2013. Hän oti ičeleze Francisk-nimen (latin.: Franciscus) Francisk Assizskovan muštoks[21].

Necen nimen kävutand — om ezmäine papišton istorijas da Francisk pučihe nomer I kävutamižespäi. Hänen nimehe ližadas necen nomeran, ku tulijal aigal tuleb tat Francisk II-nimenke. Francisk tegihe ezmäižeks tataks — Iezuitoiden ordenan ezitajaks da völ Uden Mirun ezmäižeks tataks.

Francisk Venäman prezidentanke
Vladimir Putinanke, 10. kezakud vodel 2015


Intronizacii Francisk tatan oli mänetadihe 19. keväz'kud vodel 2013.

Pontifikat

Francisk ei avaidand akkauntad socverkoiš kardinaloiden täht, kudambad holduiba miše hän voib sada sen kal't äi pahoid sanoid. No 21. vilukud vodel 2019 Riman tat Francisk tedoti loičendad tatanke «Painda da loiče»-saitan (Click to pray) avaidamižen da sen mobilližaprogrammoid. Pontifik iče planšetanke kädes eziti sidä tradicionižen pühäloičendan aigan[22].

19. elokud vodel 2014 Francisk sanui lehtezmehile, miše hän voib pučtas valdištimelpäi ku linneba problemad tervhudenke, kut i hänen edeltai.

Sügüz'kus vodel 2015 Gavanas pontifik oli 89-voččen Fidel' Kastron rezidencijas, kudamb jäl'gmäižil vozil harvoin ozutihe rahvahan edes[23].

Vodel 2015 hänen ohjandusel oli mänetadud Mitis Iudex Dominus Iesus-reform, mitte kebnenzoiti arvostada brakoid todesitomikš. Sulakus vodel 2016 oma paindud apostolan Franciskan latin.: Amoris laetitia-nevondad (latin.: Радость любви), mitte om omištadud kanzan znamoičendas da sijas nügüd'aigaižes mail'mas[24][25].

Toivotadud udištusiden aigan, miččed koskeba korrupcijan azjoid redukus vodel 2013 Uskondazjoiden institut (Vatikanan Bank) painzi ezmäižen voz'tegonsatusan istorijas. Tal'vkus vodel 2015 Francisk ezmäižen kerdan tegi Vatikanan ripmatoman rahakodvusen (sen täht oli valitud PricewaterhouseCoopers-kompanii).

12. uhokud vodel 2016 Gavanas Francisk vasttihe Moskvan da kaiked Venäman Kirill-patriarhanke. Mugoižen korktuden vastuz om ezmäine istorijas Venäman ortodoksižen da Katoližen jumalankodiden keskes.

Elokus vodel 2018 Francisk libui surmičusen vasthapäi. Hänen mel'kacund sai satusen: Nju-Jork-štatan pämez' (Amerikan 4. štatan eläjiden lugumäran mödhe) Endr'u Kuomo, miše tugeta tatan mel'pidod, sidä kul toivoti ezitada zakonkogomusen projektad surmičesen kel'dändas štatas [26].

Francisk edel aigad tedoti kaikile pontifikan Piш XII:n azjbumagad, kudamb oli Toižen mail'man voinan aigan[27][28].

Keväz'kus vodel 2022 Ukrainan vointegoiden vasthapäi Francisk oli Venämal edustamištos Pühä Valdištundanno, mi oli nimitadud «besprecedentižeks haškuseks»[29]. Francisk soiti Ukrainan prezidentale Zelenskiale, sanui ičeze «žal'l'ičendsanad» da sel'genzoiti, miše Vatikan ecib «sijan paginlaudan ištundan täht»[30]. «Pühä Valdištund om vaumiž tehta kaiken, miše oliži mir», — sanui Tat[31] da tedoti, miše keväz'kun augotišes oigendab kaks' sur' kardinalad abunke Ukrainale [32].

Heinkus vodel 2022 Franciskan apostolan tulendan lopus Kanadas sanui: «Nece matk oli ani kuti kodvuz'...nece om tozi, mugomiš tervhuden oloiš matkata ei pida», da oleti jätta valdižtundad tervhuden töht. Löuttud artroz-läžundaspäi Riman tat likub vaiše lebuištim-kal'askas[33].

14. uhokud vodel 2025 hän oli pandud riman Džemelli-läžundkodihe respiratorižen tartläzundanke. 6. keväz'kud vodel 2025 Vatikanan press-služb sanui, miše pontifikan tervhuz' om stabiline[34].

Francisk tat ezmäižen kerdan jäl'ges läžundkodid ozutihe riman Džemelli-läžundkodin gardalejal, edehko sidä ku läksi läžundkodišpäi, kus hän oli 14. uhokuspäi. Hän tervehtoiti kaikid tulijoid, andoi ičeze blahoslovenijan da ozuti «suren sormen ülähäks» koumele tuhale ristituile, kudambad oliba kerazihesoiš avoirdal alahan. Jäl'ges mäni Santa-Maria-Madžore-bazilikaha, kus vastsihe kardinalanke Rolandasom Makrickasomanke, Tatan bazilikan koadjutoran-arhijepiskopanke, lahjoiči hänele änikod, miše panda ned Marian Salus Romani-jumalaižen edes kittes händast holituses da kaičendas holitandas[35].

Moraližiden da socialižiden azjoihe mel'kacund

Francisk, 2013 voz'
Francisk loičendan aigan, 2014 voz'

Kehitusen teorii

29. redukud vodel 2014 Pontifikal'nian tedoakademijas Riman tat Francisk sanui: «Konz mö lugem Biblii-kirjan, ka voim ezitada Jumalad kut noidad, kudamb tegi mirun čudokahan kaluižen abul da voib tehta midä mö tahtoim. No nece ei ole muga».

Päzutandan teologii

Bergoljo — om mahtakaz jumalan sanan kandai, kudamb völ karjeran augotišes čurazihe искусный богослов, дистанцировавшийся от «Päzutandan teologijaspäi». Tedištelijad meletadas, miše hänele lähemba om konservativine ülembaine Comunione e Liberazione-sirdänd.

Abortad da evtanazii

Kardinal Bergoljo kucui ičeze papišton da jumalahižid kel'tä abortad da avtonazijad[36].

Gomoseksual'nost'

Ezmäi oli vasthapäi Argentinan valdmehišton zakongogomust, mitte oli vahvištoitud vodel 2010 da miččen mödhe lasketihe üks'poližed brakad.

Kezakus vodel 2016 Francisk-tat sanui: «Rimsko-katoline jumalankodile da ortodoksižile pidab pakita prostindad gejiden edes heiden edeližiš kosketusiš gejidenke». Hänen mel'pidon mödhe, gomoseksualoid pidab arvostelda da ei pida alenzoitta [37][38].

18. tal'vkud vodel 2023 Francisk hüväksi Fiducia Supplicans-deklaracijan [39], miččen mödhe katoližile papile voib blahoslovida mehiden paroid, kudambad «ei sättugoi normihe», sen lugus üks'poližid [40].

Socialine oiktuz'

Hot' Bergoljo propoveduib toiženžal'l'oičendad golliš, erased tarkištelijad oma mel'viluganuded sikš, ku hän ei anda socialižen oiktuden problemoile surt znamoičendad. Ozutamata ičeze mel'kacundad politižen ekonomikan problemoiš, Bergoljo jonoštab mehen pühän da hengeližen murun tärktust, meletab, miše nece abutab enamba žal'l'oita gollid mehid. Sidä aigan hän tugezi socialižed programmad da kaikile avaiži ičeze kahteldused möndkosketusen politikan oiktudes.

Kül'mkus vodel 2014 Francisk käski panda Vatikanan keskuses — Pühä Pertran avoirdal — koume maksutont duškodad koditomiden mehiden täht. Väl Franciskan tomotusen mödhe duškodad koditomiden mehiden täht oma sijatud jumalankodin sebroiš kaikes Rimas[41].

Sanutesed lapsiš, kudambad sünduiba naimatomil mehil

Arvosteldes papid, kudambad pučihe valatada naimatomiden mehiden lapsid, kardinal Bergoljo sanui, mänmatomad mehele mamad tegiba oikti tehmata abortad andoiba lapsele elon, miše Jumalankodile ei pida čuratas heišpäi [42][43].

Katoline tradicionalizm

Kardinal Bergoljo oli ezmäižen episkopan mail'mas, kudamb oti homaičushe Benediktan XVI motu proprio latin.: Summorum Pontificum-az'bumagan da zavodi kaikenaigašt tradicioništ latinan loičendad Buenos-Aires-lidnas vaiše kahtes päiväs papin motu proprio tedotust [44].

Venämaha kactes

Paiči unikališt vastust Moskvan da kaiken Venäman Kirill-patriarhanke, Francisk sanui, miše andab suren znamoičendan Rimsko-katoližen da Venäman ortodoksižen jumalankodiden kosketusiden kehitoitusele[45].

Francisk vizitan aigan Filippinoil,
2015 voz'
Kart ozutab mad, miččiš oli Francisk kut riman tat
Azerbaidžanan počtmark, mitte om omištadud Franciskan vizitan Baku-lidnaha 2. redukud vodel 2016 muštoks
Francisk-Tatan vizit Azerbaidžanaha

Enciklikad

  • Evangelii gaudium (2013) — Jevangelii-pühäpaginan nügüd'aigaižes mirus.
  • Lumen Fidei (2013) — uskondan polhe (ühtes Benidikt XVI-tatanke)
  • Laudato si’ (2015) — ekologijan da ümbärdai mail'man kaičendan problemoiš
  • Fratelli tutti (Kaik velled ) (2020) — ühthižes vellištos da socialižes sebrudes.

Pauklahjad

Mail'man tetabiden mehiden lugetišes, miččen paindab Forbes-kulehtez, vodel 2018 Francisk-tat oli 6. sijal, hot' aigemba, vozil 2014—2015 oli vaiše 4. reitingrivil[46].

  • Кавалер орденской цепи Rahvahaližen Kondora And ordenan ordenaižen čapin kavaler (Bolivii, 8. heinkud vodel 2015)[47]
  • «Tatan Luisa Espinal'a Kampsan» orden arvtegoiš (Bolivii, 8. heinkud vodel 2015)[48]
  • Rahvahidenkeskeine Suren Karlan nimel premii (Germanii, 2016 voz')
  • Muhaidusen orden (Pol'ša, 26. sulakud vodel 2016)[49].

Personaline elo

  • Openzihe ühtes školas tetabanke Al'fredo Di Stefano-jaugmäčvändajanke [50] (vozil 1926—2014).
  • Om argentinskian «San-Lorenso»-jaugmäčvändkluban laučvoibištelii Buenos-Aires-lidnaspäi[9][51]. Vodel 2008 tegihe ofocialižeks jaugmäčjoukun, mitte om nimitadud Pühä Lavrentijan muštoks da tehtud vodel 1908 papin Lorenso Massan abunke, laučvoibištelijoiden kluban ühtnikaks.
  • Pučihe televizaran kacundaspäi da Pühä Deva Karmelin edes andoi sanan sen polhe vodel 1990[52].

Dokumentaližed fil'mad

  • 2017 — ven.: Франциск, папа бедных, Ватикан богатых / François, pape des pauvres, Vatican des riches (ohjandai Entoni Forestje/ Anthony Forestier) — «Modkuvad / Grands portraits»-ciklaspäi
  • 2018 — ven.: Папа Франциск. Человек слова / Pope Francis: A Man of His Word (ohjandai Vim Venders)
  • 2021 — ven.: Франческо) (ohjandai Jevgenii Afinejevskii, 2020 voz')

Taidehfil'mad

  • ven.: «Два Папы» (2019) — ohjandajan Fernandu Meirellišan fil'm.

Surm

Riman tat Francisk koli 21. sulakud vodel 2025 ičeze rezidencijas Vatikanas, hänele oli 88 vot. Päiväs edel surmad pontifik oli jumalahižiden mehiden edes Äipäiv-prznikan praznuičendan täht, hän pidi sanad Pühä P'otran bazilikan gardalelpäi Vatikanas[53]. Völ 20. sulakud oli riman tatan Franciskan vastuz Amerikan vice-prezidentanke Džei Di Vensonanke, miše ozatelda toine tošt Äipäivänke [54].

Homaičendad

  1. ↑ Franciskus // Nationalencyklopedin (швед.) — 1999.
  2. ↑ Francis I pope // Encyclopædia Britannica (англ.)
  3. ↑ 1 2 Czech National Authority Database
  4. ↑ Pope Francis Jorge Mario Bergoglio, S.J. (англ.). Дата обращения: 15 keväz'kud 2013. Архивировано 14 tal'vkud 2017 года.
  5. ↑ Francis
  6. ↑ Rachel Donadio. The New Pope: Bergoglio of Argentina (англ.). The New York Times (13 keväz'kud 2013). — «He is also the first non-European leader of the church in more than 1,200 years». Дата обращения: 9 vilukud 2023. Архивировано 15 keväz'kud 2013 года.
  7. ↑ Roma {Rome} (Latin (or Roman) Diocese) (англ.). Catholic-Hierarchy. Дата обращения: 8 sulakud 2019.
  8. ↑ Умер папа римский, РБК. Дата обращения: 21 sulakud 2025.
  9. ↑ 1 2 Папа Франциск: аскет, иезуит и страстный поклонник футбола. РБК. Дата обращения: 8 sulakud 2019. Архивировано 22 sügüz'kud 2020 года.
  10. ↑ Новым папой римским избран Хорхе Марио Бергольо. Коммерсантъ. Дата обращения: 7 vilukud 2022. Архивировано 7 vilukud 2022 года.
  11. ↑ Папа Римский: раньше я работал вышибалой в ночном клубе. Газета.Ru. Дата обращения: 8 sulakud 2019. Архивировано 12 semendkud 2021 года.
  12. ↑ Ordinariato para los fieles de ritos orientales desprovistos de Ordinario del propio rito/Agencia Informativa Católica Argentina (AICA) (исп.). Дата обращения: 13 keväz'kud 2013. Архивировано из оригинала 14 kezakud 2015 года.
  13. ↑ [1] Архивная копия от 2 kül'mkud 2019 на Wayback MachineКолупаев В. Е. АРГЕНТИНА: Южная Америка // Католические общины византийского обряда и русская диаспора
  14. ↑ Папа Бергольо, восточные католики и русские в Аргентине. Дата обращения: 5 sulakud 2013. Архивировано из оригинала 17 semendkud 2013 года.
  15. ↑ Argentine Cardinal Named in Kidnap Lawsuit (en), Los Angeles Times (17 April 2005). Архивировано 3 sulakud 2019 года. Дата обращения: 9 sulakud 2019.
  16. ↑ Ведомости. Аргентинский судья заявил о непричастности папы к преступлениям хунты (17 keväz'kud 2013). Дата обращения: 9 sulakud 2019. Архивировано 9 kül'mkud 2018 года.
  17. ↑ Аргентинский судья опроверг слухи о причастности Папы к преступлениям хунты. Взгляд. Дата обращения: 9 sulakud 2019. Архивировано 9 kül'mkud 2018 года.
  18. ↑ Папа непричастен к преступлениям хунты - аргентинский судья. www.aif.ru (16 keväz'kud 2013). Дата обращения: 9 sulakud 2019. Архивировано 9 kül'mkud 2018 года.
  19. ↑ Cardinal breaks conclave vow of secrecy (англ.). CNN (23 sügüz'kud 2005). Дата обращения: 13 keväz'kud 2013. Архивировано из оригинала 1 redukud 2005 года.
  20. ↑ Michael Brendan Dougherty. One Of These Men Will Be The Next Pope (англ.). Business Insider (11 uhokud 2013). Дата обращения: 9 vilukud 2023. Архивировано 28 sulakud 2022 года.
  21. ↑ Радио Ватикана. Папа рассказал СМИ, почему он выбрал себе имя Франциск, и объяснил, кто главный в Церкви. Дата обращения: 16 keväz'kud 2013. Архивировано 19 keväz'kud 2013 года.
  22. ↑ "Кликни и молись". Папа Римский Франциск объявил о запуске сайта и приложений для молитв. ТАСС. Дата обращения: 9 sulakud 2019. Архивировано 21 sulakud 2019 года.
  23. ↑ Папа Римский Франциск во время визита на Кубу встретился с Фиделем Кастро Архивная копия от 25 sügüz'kud 2015 на Wayback Machine // Первый канал. 21 сентября 2015
  24. ↑ Pope Francis' Apostolic Exhortation on The Joy of Love (англ.). Vatican Radio (8 sulakud 2016). Дата обращения: 17 sulakud 2016. Архивировано 7 keväz'kud 2018 года.
  25. ↑ Увещание папы Франциска по проблемам семьи представлено в Ватикане. РИА Новости (8 sulakud 2016). Дата обращения: 17 sulakud 2016. Архивировано 29 kezakud 2018 года.
  26. ↑ Le Gouverneur Cuomo présentera un projet de loi visant à supprimer la peine de mort de la législation de l'État en solidarité avec le Pape François (фр.). Дата обращения: 9 elokud 2018. Архивировано 9 elokud 2018 года.
  27. ↑ Пушкарская Е. «Церковь не боится истории» // Огонек. — 2020. — № 10 (5602). — С. 22.
  28. ↑ Пушкарская Е. «Церковь не боится истории» // Огонек. — 2020. — № 10 (5602). — С. 22 — 23.
  29. ↑ Pullella, Philip. Departing from protocol, pope goes to Russian embassy over Ukraine, Reuters (25 uhokud 2022). Архивировано 28 uhokud 2022 года. Дата обращения: 13 sulakud 2022.
  30. ↑ Pope Francis calls Ukraine's President Zelensky to express 'sorrow' amid war (англ.). National Catholic Reporter (26 uhokud 2022). Дата обращения: 13 sulakud 2022. Архивировано 14 semendkud 2022 года.
  31. ↑ Pullella, Philip. Pope Francis says 'rivers of blood' flowing in Ukraine war, Reuters (6 keväz'kud 2022). Архивировано 12 sulakud 2022 года. Дата обращения: 13 sulakud 2022.
  32. ↑ Украина: миссия кардиналов Краевского и Черни. Vatican News (7 keväz'kud 2022). Дата обращения: 13 sulakud 2022. Архивировано 13 sulakud 2022 года.
  33. ↑ СМИ: папа римский допустил возможность отречения из-за проблем со здоровьем, Радио Sputnik (30 heinkud 2022). Архивировано 30 heinkud 2022 года. Дата обращения: 30 heinkud 2022.
  34. ↑ В Ватикане сообщили об улучшении состояния папы римского, РБК (8 keväz'kud 2025). Дата обращения: 9 keväz'kud 2025.
  35. ↑ Pope Francis makes first public greeting and blessing from hospital - Vatican News (23 keväz'kud 2025). Дата обращения: 23 keväz'kud 2025.
  36. ↑ Le cardinal Bergoglio invite à défendre la culture de la vie avec ardeur (фр.). Дата обращения: 20 sügüz'kud 2011. Архивировано из оригинала 7 elokud 2011 года.
  37. ↑ Кто мы, чтобы судить: Папа Римский призвал просить прощения у геев. Московский комсомолец. Дата обращения: 9 sulakud 2019. Архивировано 4 elokud 2018 года.
  38. ↑ Папа Франциск призвал просить прощения у геев. Взгляд. Дата обращения: 9 sulakud 2019. Архивировано 12 uhokud 2019 года.
  39. ↑ Doctrinal declaration opens possibility to bless couples in irregular situations. Vatican News (18 tal'vkud 2023).
  40. ↑ Папа Римский разрешил священникам благословлять однополые пары. РБК (19 tal'vkud 2023). Дата обращения: 19 tal'vkud 2023.
  41. ↑ Italy’s homeless to get showers at the Vatican (англ.). The Local. Дата обращения: 14 kül'mkud 2014. Архивировано 17 kül'mkud 2014 года.
  42. ↑ Fox News. Francis is first pope from the Americas. Архивировано 21 semendkud 2013 года. Дата обращения: 8 kezakud 2013.
  43. ↑ ABC News. Francis Becomes First Latin American Pope. Архивировано 16 keväz'kud 2013 года. Дата обращения: 8 kezakud 2013.
  44. ↑ Rubin, Sergio. Regresó la misa en latín, con mujeres cubiertas por mantillas (17 sügüz'kud 2007). Архивировано 18 keväz'kud 2013 года. Дата обращения: 14 keväz'kud 2013.
  45. ↑ Папа Римский высказал свое доверие к России и ее народу (ru), Российская газета (12 мая 2017). Архивировано 25 redukud 2017 года. Дата обращения: 24 redukud 2017.
  46. ↑ Самые влиятельные люди мира 2018 Форбс. www.stevsky.ru. Дата обращения: 9 sulakud 2019. Архивировано 2 uhokud 2019 года.
  47. ↑ Presidente Evo Morales distingue con el Cóndor de Los Andes al Papa Francisco (исп.). Дата обращения: 10 heinkud 2015. Архивировано из оригинала 9 heinkud 2015 года.
  48. ↑ https://web.archive.org/web/20150709162549/http://www.presidencia.gob.bo/fuente/noticia.php?cod=3363#contenido
  49. ↑ Pope Francis receives Order of the Smile. Дата обращения: 14 vilukud 2017. Архивировано из оригинала 10 sügüz'kud 2016 года.
  50. ↑ Ди Стефано заявил, что, возможно, играл в футбол с новым Папой Римским. Р-Спорт (18 keväz'kud 2013). Дата обращения: 18 keväz'kud 2013. Архивировано из оригинала 3 tal'vkud 2013 года.
  51. ↑ Нового Папу отличают строгость и любовь к футболу — помощник Бергольо. РИА Новости (14 keväz'kud 2013). Дата обращения: 14 keväz'kud 2013.
  52. ↑ Папа римский Франциск 25 лет назад дал обет об отказе от телевизора. Интерфакс (26 semendkud 2015). Дата обращения: 16 vilukud 2022. Архивировано 16 vilukud 2022 года.
  53. ↑ Умер папа римский, РБК. Дата обращения: 21 sulakud 2025.
  54. ↑ Вэнс и папа римский Франциск провели частную встречу, Interfax.ru (20 sulakud 2025). Дата обращения: 21 sulakud 2025.

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Francisk_(riman_tat)&oldid=300816"