Daugavpils
| Daugavpils | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| latv.: Daugavpils | |||||
 | |||||
|
|||||
| 55°52′17″ с. ш. 26°30′58″ в. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Глава | Andrejs Elksniņš[d] | ||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv | 1275 | ||||
| Pind | |||||
| Высота | 105 | ||||
| Aigvö | UTC+2:00[d], летом UTC+3[d] | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Kod ISO 3166-2 | LV-DGV | ||||
| Počtan indeksad | 5401–5465 | ||||
|
|
|||||
| Официальный сайт(latv.) | |||||
| Fail:Latvija Daugavpils 2021.svg | |||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Flag_of_Daugavpils.svg)
Daugavpils (mugažo latvijan kelel; latg.: Daugpiļs; edel 1920 vot Dvinsk, edel 1893 vot Dünaburg, vozil 1656−1667 Borisoglebsk) om lidn Latvijan suvipäivnouzmas. Se om tazovaldkundan alištusenke, Latvijan kahtenz' lidn ristitišton lugun mödhe da järed raudtesol'm.
Istorii
Livin Ordenan mameister Ernst von Ratzeburg pani Daugavpilsan (Dünaburgan) alusen vl 1275 kuti ricarin zamk. Dünaburgan zamk oli 19 km ülezjogen, nügüd' Vecpils. Vl 1577 Ivan Grazijan sodaväged murenziba zamkad Livonižen sodan aigan, i carin käskön mödhe šancsauvusiden aluz om pandud nügüdläižen lidnan sijha.
Vll 1655−1656 lidn oli Ročinman palaks; vll 1656−1666 da 1772−1920 — Venäman palaks; vll 1666−1772 mülüi Reč Pospolitaiha; vozil 1920−1944 oli ripmatomas Latvijas; 1944−1991 — Nevondkundaližen Ühtištusen palaks.
Zamk oli olmas vhesai 1810, sid' seinid heittihe savičuid ottes. Vozil 1810−1878 sauvoihe Daugavpilsan lidnusen Daugavan molembil randoil. Se om kaikiš suremb sodalidnuz Baltijan maiš.
Geografijan andmused
Lidn sijadase Daugav-jogen (Päivlaskmaine Dvin) randoil, 105 m valdmeren pindan päl. Matkad Righasai om 218 km raudtedme, 232 km avtotedme, Vil'nüshasai om 174 km suvipäivlaskmha. Valdkundröunad oma läz: Litvanmanke 25 km suvipäivlaskmha, Vaugedvenämanke 33 km suvipäivnouzmha.
Klimat om kontinentaližemb mi mererandal, voden keskmäine lämuz +5,5 C°. Paneb sadegid 634 mm vodes, enamba kezal (230 mm).
Daugavpils jagase 25 lidnrajonha territorialižešti.
Eläjad
Vl 1910 lidnan ristitišt oli 110 tuhad eläjid.
Lidnan rahvahad kahten rahvahanlugemižen mödhe:
| rahvahuz | rist. (1989) |
% | rist. (2011) |
% |
|---|---|---|---|---|
| kaik | 124910 | 100,00 % | 93312 | 100,00 % |
| venälaižed | 72775 | 58,26 % | 50013 | 53,60 % |
| latvijalaižed | 16243 | 13,00 % | 18447 | 19,77 % |
| sida kesken latgalalaižed[4] | 7673 | 8,22 % | ||
| pol'šanmalaižed | 16338 | 13,08 % | 13278 | 14,23 % |
| vaugedvenälaižed | 11385 | 9,11 % | 6674 | 7,15 % |
| ukrainalaižed | 3903 | 3,12 % | 1795 | 1,92 % |
| litvalaižed | 1118 | 0,90 % | 891 | 0,95 % |
| čiganalaižed | 353 | 0,28 % | 375 | 0,40 % |
| evrejalaižed | 1373 | 1,10 % | 311 | 0,33 % |
| toižed | 1422 | 1,14 % | 1528 | 1,64 % |
Sport
- BFC Daugavpils
Transport
Avtobusad, tramvaid da taksid oma kundaližeks transportaks lidnas. Raudte tuli lidnha vl 1860. Se ühtenzoitab lidnad Riganke da Minskanke.
Daugavpilsan lendimport (DGP) sijadase 12 km pohjoižpäivnouzmha lidnan keskusespäi, seižub kävutamatoman, lendahtamižsargan apakod oma heittud. Vhesai 1993 se oli nevondkundaližiden sodavägiden lendimport, 1990-nziden voziden lopus lendelihe Righa da Kopenhagenha.
Homaičendad
- ↑ Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā, Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā — Läti statistika keskamet.
- ↑ Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā — Läti statistika keskamet.
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022 — Läti statistika keskamet.
- ↑ Kävutajad latgalan kel't jogapäiväližes elos (vn 2011 rahvahanlugemine).