Šebekino
| Šebekino | |||||
|---|---|---|---|---|---|
 | |||||
|
|||||
| 50°25′00″ с. ш. 36°54′00″ в. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv | 1713 | ||||
| Pind |
|
||||
| Высота | 110 | ||||
| Aigvö | UTC+3[d] | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod | 47248 | ||||
| Počtan indeksad | 309290 | ||||
|
|
|||||
| Официальный сайт(ven.) | |||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Flag_of_Shebekino.svg)
Šebekino (ven.: Шебе́кино) om Venäman valdkundröunanverine lidn Belgorodan agjas. Se om Šebekinon lidnümbrikon (edel vn 2018 sulakud — rajonan) administrativine keskuz da üks'jäine lidn.
Istorii
Eländpunkt mainitase ezmäižen kerdan vl 1713 kuti Šebeko-alapolknikan manmehiden külä. Vspäi 1928 oli Šebekinon rajonan keskuseks. Vn 1938 16. päiväl tal'vkud radnikžilo sai lidnan statusad. Vozil 1942 (14. kezaku) — 1943 (9. uhoku) lidn oli nacistižen Germanijan okkupacijan al. Mülütihe rajonha vl 2006. Vll 2004−2018 Šebekino oli lidnankundaks.
Šebekinon ižandusen päsarakod oma himine (ezmäine kodihimijan tegim NSTÜ:s), mašinansauvomine (mašiništ sömtegimišton täht[3]), sauvondmaterialiden tehmine (niiden kombinat, melan, asfal'tan, raudbetonan i čomitandmaterialoiden tegimed), sömtegimišt (voitegim, konservtegim, makaroniž-konditerine edheotand), om sötken tegimid. Edel Oktäbrin revolücijad mugažo järed saharantegim, nahktegim, etilspirtan tegim, savičuntegim i hebonvodindan ferm radoiba Šebekinos da läz sidä.
Geografijan andmused
Lidn sijadase Nežegol'-jogen randoil (ven.: Не́жеголь 75 km pitte, Severskii Doncan hura ližajogi), Severskii Doncan randpolel, 110 m korktusel valdmeren pindan päl. Matkad Belgorodhasai om 30 km lodeheze, Ukrainan valdkundröun om viž kilometrad suvhe. Lähembaine lidn om Har'kovan agjan Volčansk (ukr.: Вовчанськ) 10 km suvhe.
Eläjad
Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan da lidnankundan eläjiden lugu oli 44 279 ristitud, rajonan pol'. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli läz 45 tuhad eläjid vozil 1989−2009.
Ortodoksižen hristanuskondan nell' jumalanpertid[4] oma letud lidnas: Jumalanmaman «Kaikiden gorähižiden ihastuz»-jumalaižen (2004−2006), Phh. Kosma da Damian Rimalaižiden (1991−1996), Mikulai-čudonsädajan (1991−2000 enččes privatižes pertiš), Jumalanmaman Tihvinan jumalaižen Titovkas (2004−2010).
Šebekinon tegimišton i transportan tehnikum[5] om lidnan professionaližen opendusen aluzkundaks.
Lidnankundan jäl'gmäine pämez' om Dmitrii Pisklov (tal'vku 2017 — reduku 2019). Vn 2019 redukus lidnan erigoittud Administracii om likvidiruidud.
Galerei
- Шебекино Сентябрь 2015 01.JPG
Ujundbassein (ezimal) i Kul'turšingotesen keskuz (tagamal, 2015)
Jumalanmaman «Kaikiden gorähižiden ihastuz»-jumalaižen jumalanpert', vn 2008 nägu
- Шебекинский музей 06.JPG
Šebekinon muzei vl 2015
- Гробница Ребиндеров на фоне Реального училища.jpg
Šebekinon tehnikuman üks' sauvusišpäi (tagamal) i Rebinderoiden kaumuz (ezimal, 2012)
- Айсберг Ледовая арена Шебекино 02.jpg
«Aisberg»-jäaren (2013)
- Автовокзал Шебекино.jpg
Avtobusstancii vl 2015
Homaičendad
Irdkosketused
- Lidnan da lidnümbrikon tobmuden sait (admshebekino.ru) (ven.) i sen edeline sait (admsheb.ru).
- Šebekinon istoriž-čomamahtoižen muzejan sait (museum-shebekino.bel.muzkult.ru). (ven.)
| Belgorodan agjan lidnad | ||
| Aleksejevk | Belgorod | Birüč | Graivoron | Gubkin | Koroč | Stroitel' | Šebekino | Uz' Oskol | Valuikad | Vanh Oskol | ||