Šebekino

Рувики-späi
Šebekino
Памятник барону А Ребиндеру в городе Шебекино.jpg
Флаг[d] Герб
Флаг[d] Герб

50°25′00″ с. ш. 36°54′00″ в. д.GЯO

Valdkund
Istorii da geografii
Tegemižen päiv

1713

Pind
  • 40
Высота

110

Aigvö

UTC+3:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 39 680 чел. (2021)[2]
Lugud
Telefonan kod

47248

Počtan indeksad

309290

-

Официальный сайт(ven.)

lugeda  diskussii  redaktiruida

Šebekino (Šebekinon lidnümbrikon (edel vn 2018 sulakud — rajonan) administrativine keskuz da üks'jäine lidn.

Istorii

Eländpunkt mainitase ezmäižen kerdan vl 1713 kuti Šebeko-alapolknikan manmehiden külä. Vspäi 1928 oli Šebekinon rajonan keskuseks. Vn 1938 16. päiväl tal'vkud radnikžilo sai lidnan statusad. Vozil 1942 (14. kezaku) — 1943 (9. uhoku) lidn oli nacistižen Germanijan okkupacijan al. Mülütihe rajonha vl 2006. Vll 2004−2018 Šebekino oli lidnankundaks.

Šebekinon ižandusen päsarakod oma himine (ezmäine kodihimijan tegim NSTÜ:s), mašinansauvomine (mašiništ sömtegimišton täht[3]), sauvondmaterialiden tehmine (niiden kombinat, melan, asfal'tan, raudbetonan i čomitandmaterialoiden tegimed), sömtegimišt (voitegim, konservtegim, makaroniž-konditerine edheotand), om sötken tegimid. Edel Oktäbrin revolücijad mugažo järed saharantegim, nahktegim, etilspirtan tegim, savičuntegim i hebonvodindan ferm radoiba Šebekinos da läz sidä.

Geografijan andmused

Lidn sijadase Nežegol'-jogen randoil (Severskii Doncan hura ližajogi), Severskii Doncan randpolel, 110 m korktusel valdmeren pindan päl. Matkad Ukrainan valdkundröun om viž kilometrad suvhe. Lähembaine lidn om Har'kovan agjan Volčansk (ukr.: Вовчанськ) 10 km suvhe.

Eläjad

Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan da lidnankundan eläjiden lugu oli 44 279 ristitud, rajonan pol'. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli läz 45 tuhad eläjid vozil 1989−2009.

Ortodoksižen hristanuskondan nell' jumalanpertid[4] oma letud lidnas: Jumalanmaman «Kaikiden gorähižiden ihastuz»-jumalaižen (2004−2006), Phh. Kosma da Damian Rimalaižiden (1991−1996), Mikulai-čudonsädajan (1991−2000 enččes privatižes pertiš), Jumalanmaman Tihvinan jumalaižen Titovkas (2004−2010).

Šebekinon tegimišton i transportan tehnikum[5] om lidnan professionaližen opendusen aluzkundaks.

Lidnankundan jäl'gmäine pämez' om Dmitrii Pisklov (tal'vku 2017 — reduku 2019). Vn 2019 redukus lidnan erigoittud Administracii om likvidiruidud.

Galerei

Homaičendad

Irdkosketused



Belgorodan agjan lidnad
Aleksejevk | Belgorod | Birüč | Graivoron | Gubkin | Koroč | Stroitel' | Šebekino | Uz' Oskol | Valuikad | Vanh Oskol