Sul'činad
| Sul'činad | |
|---|---|
| Sul’činad | |
 | |
| Rahvahaline sömine | |
| karjalaine, vepsläine | |
| Sündundan ma |
|
| Sömtavarad | |
| Päsömtavarad | rugiž- vai ozrjauh, vezi vai hapanmaid, vai maid, sol, südäimeks, voi |
| Voiba olda | nižujauh |
Sul’činad (ven.: Сканцы или сульчины, karj.: sul’činat, šulččinat, sulčinad, veps.: sul'činad, suom.: sultsinat) om tradicionine karjalaine da vepsläine sömine. Nece om rugihižes jauhospäi pašttud kürz, miččen südäimehe om pandud pudr. Pudron südäimeks ottas keittud maidol mann-, šon-, ris- vai kartohkpudrod. Sul’činad lugetihe prazniksömižeks[1].
Paštand
Karjalaižed da vepsläižed amuižes aigaspäi pašttas sul’činad. Niiden paštandan täht segoitadas sagedan reskan tahthan. Tradicioništi sul’činad paštetas rugižjauhaspäi vai ozrjauhaspäi, a nügüdläižel aigal — rugižjauhospäi ližatud nižujauhonke. Tahthan segoitadas vedel, hapanmaidol vai maidol, ližatas solad da jauhod.
Tahthaspäi ajadas sul’činad, kut kalitkoikš. Skancad ajadas lujas hoikad. Lugetihe, miše hüvin ajadud skanec, ku puhuda hänehe, voib libuda stolan päl. Ende sul’činad paštoiba hilil päčinsun edes vai levenzoittes hilid päčinpohjal [1]. Nügüd’ pašttas rehtiläl molembiš polišpäi voita. Vaumhed skancad hüvin voitas ühtes polespäi sulatud voil da pandas toine toižele kogoho vai voitud polil toine toižehe.
Skancan päluižen voitas pudrol, röunaižed katas kürzan keskpolhe poleti, jäl’ges völ kerdan poleti vai kärdas turuižeks. Südäimeks keittas ei sagedan mann-, šon-, ris-, kartohkpudrod.
Tradicioništi söndan edel sul’činan katkoittihe poleti, ku ken-se ei tegend sidä, ka sanutihe, miše hän om ažlak [1]. Södes sul’činad paindas sulatud voihe vai lämhä kandateshe da ühtes jodas maidod, haudutadud maidod vai rahtmaidod[1][2].
Karjalaižil sul’činad oliba prazniksömine [1][3].
Homaičendad
- ↑ 1 2 3 4 5 Никольская, 1989.
- ↑ Технология приготовления традиционной пищи сегозерских карелов в селе Паданы Медвежьегорского района Республики Карелия. Дата обращения: 12 elokud 2025.
- ↑ Народы Карелии, 2019.
Literatur
- Кольчурина, С. Н. Вкусная Карелия : путевые заметки коми-пермячки о карельской кухне. — Петрозаводск: ЭХО, 2023. — 255 с. — ISBN 978-5-6043948-4-7.
- Никольская Р.Ф. Сканцы // Карельская кухня. — Петрозаводск: Карелия, 1989. — С. 83—84. — 175 с.
- Народы Карелии: историко-этнографические очерки/Российская академия наук, Карельский научный центр, Институт языка, литературы и истории / И. Ю. Винокурова. — Петрозаводск: Периодика, 2019. — 752 с.
- Pirkko Sallinen-Gimpl. Karjalainen keittokirja. — Helsinki: Kustannusosakeyhtiö Tammi, 2009. — 344 с.
Lähtked
- За калиткой: вепсские сульчины и пряженцы. Дата обращения: 12 elokud 2025.