Lepai
| Lepai | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| latv.: Liepāja | |||||
 | |||||
|
|||||
| 56°30′30″ с. ш. 21°00′40″ в. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Глава | Uldis Sesks[d] | ||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv | 1625 | ||||
| Pind | |||||
| Высота | 14 | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Kod ISO 3166-2 | LV-LPX | ||||
| Počtan indeksad | LV-34(01-17) | ||||
|
|
|||||
| Официальный сайт | |||||
| Fail:Latvija Liepāja 2021.svg | |||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Flag_of_Liep%C4%81ja.svg)
Lepai vai Liepai (latv.: Liepāja [ˈliepaːja], ven.: Лиепая, saks.: Libau), vll 1520−1917 Libav, ende Liiv, om lidn Latvijan suvipäivlaskmas. Se om lidn tazovaldkundan alištusenke, koumanz' surtte eländpunkt valdkundas eläjiden lugun mödhe. Järed jädumatoi port om lidnas.
Istorii
Kalanpüdajiden pen' Liiv-külä (latv.: Līva) mainitase ezmäižen kerdan vl 1253. Eländpunkt sai lidnan oiktusid vl 1625, mainitase nügüdläiženke nimenke vspäi 1649. Vl 1919 Lepai kändihe Latvijan pordaigaližen pälidnan kudeks kuks.
Tekstil'tegimišt da sömtegimišt (kalan ümbriradmine) oma Lepajan ižandusen päsarakoikš.
Geografijan andmused
Lidn sijadase Baltijan meren randištol da Lepai-järven pohjoižrandoil. Kaikenaigaine meribriz puhub lidnas. Matkad Righasai om 195 km päivnouzmha orhal vai 216 km avtotedme. Lähembaižed lidnad oma päivnouzmpoles: Grobin' (11 km Lepain keskusespäi) i Durbe (26 km Lepain keskusespäi).
Torguindkanal (latv.: Tirdzniecības kanāls) ühtenzoitab järved merenke da jagab lidnad pohjoižpalaha (Uz' lidn, latv.: Jaunliepāja) da suvipalaha (Vanh lidn, latv.: Vecliepāja). Lidn mülüb statistižhe Kurzeme-regionha.
Eläjad
Vl 1914 eläjiden lugu oli 94 tuhad ristituid. Kaikiš suremb ristitišt oli 114 950 eläjid vl 1991. Vn 2011 Latvijan rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 82 965 ristitud.
Rahvahad (vl 2017, 76 513 rist., enamba 1%): latvijalaižed — 55,7%, venänikad — 30,0%, ukrainalaižed — 4,8%, vaugedvenälaižed — 3,2%, litvalaižed — 3,0%, pol'šanmalaižed — 1,0%, toižed rahvahad — 2,3%.
Uldis Sesks radoi lidnan edeližen pämehen vll 1997−2018.
Sport
- FK Liepaja (Lepai FK)
Transport
Avtobusad, tramvaid, maršruttaksid da taksid oma kundaližtransportaks lidnas.
Rahvahidenkeskeine civiline Lepai-lendimport (LPX, latv.: Starptautiskā lidosta "Liepāja", 9 tuh. passažiroid vl 2018) sijadase 5 km päivnouzmha lidnan keskusespäi, tehtas reisid Righasai da čarterreisid Pohjoižen Evropan pälidnoihe.
Irdkosketused
- Lidnan tobmuden oficialine portal (liepaja.lv). (latv.) (angl.) (saks.) (ven.)
- ↑ 1 2 archINFORM (нем.) — 1994.
- ↑ 1 2 Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā — Läti statistika keskamet.
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022 — Läti statistika keskamet.