Gai Julii Cezar'
| Gai Julii Cezar' | |
|---|---|
| latin.: Gaius Julius Caesar latin.: Divus Julius | |
| Gai Julii Cezarän büst Arheologijan rahvahaližes muzejas, Napol' | |
| Sündundpäiv | 13. heinkud 100 до н. э. |
| Sündundsija: | |
| Kolendpäiv: | 15. keväz'kud 44 до н. э. (55 vot) |
| Kolendsija: | |
| Valdkund | |
| Professijad: | oraator, memuarist, Valitseja, Ancient Roman historian, runokirjutai, Ancient Roman priest, Ancient Roman politician, Ancient Roman military personnel, politik, polkovodec, kirjutai, istorik |
| Tat | Gaius Julius Caesar[d][1][2][…] |
| Mam | Aurelia[d][1][2][…] |
| Супруга | Cornelia[d][1][2][…], Pompeia[d][3][2][…] da Calpurnia[d][1][2][…] |
| Lapsed | Julia[d][7][1][…], Caesarion[d][1][8] da Oktavian August[1] |
| Pauklahjad da premijad | |
Gai Julii Cezar' (latin.: Gaius Iulius Caesar ['ɡa:.i.ʊs 'ju:.li.ʊs 'kae̯.sar], täuz' latinine nimi Gaius Iulius Gaii filius Gaii nepos Caesar Imperator; sünd. 13. heinku 100 edel m.e., Rim, Riman Tazovaldkund — kol. 15. keväz'ku 44 e.m.e., sigä-žo) oli Riman Tazovaldkundan ohjandajan (diktatoran) vn 49 EME redukuspäi surmhasai. Amuižen Riman tutab jenaral da sodakirjutai. Car '-, kesar' -arvnimed da äjiden keliden heinkun nimi (oz., angl.: July) augotadas Jul-, Julii- i Cezar' - kanzannimišpäi.
Ohjandai oli sündnu amuižhe patricijoiden kanzha. Mäni rimalaižiden radnikusiden kaikedme pordhidme. Vspäi 58 EME oli ühtnenu Gallan sodha enamba 8 vot, sen satuseks sur'kulu territorii Britanijaspäi Šveicarijhasai tegihe Riman Tazovaldkundan palaks.
Mez' oli naižiš koumašti, Julija-tütär oli sündnu. Kirjuti ičeze Gai Oktavii-plemännikad poigaks da jäti hänele perandan koume nelländest. Julii Cezar' oli riktud komplotan naprindan aigan.
Homaičendad
- ↑ 1 2 3 4 5 6 7 http://www.strachan.dk/family/iulius_patrician.htm
- ↑ 1 2 3 4 5 C. Iulius (131) C. f. C. n. Fab. Caesar // Digital Prosopography of the Roman Republic (англ.)
- ↑ Любкер Ф. Pompeii (рус.) // Реальный словарь классических древностей по Любкеру / под ред. Ф. Ф. Зелинский, А. И. Георгиевский, М. С. Куторга, Ф. Гельбке, П. В. Никитин, В. А. Канский, пер. А. Д. Вейсман, Ф. Гельбке, Л. А. Георгиевский, А. И. Давиденков, В. А. Канский, П. В. Никитин, И. А. Смирнов, Э. А. Верт, О. Ю. Клеменчич, Н. В. Рубинский — СПб.: Общество классической филологии и педагогики, 1885. — С. 1079—1085.
- ↑ Deutsche Nationalbibliothek, Staatsbibliothek zu Berlin, Bayerische Staatsbibliothek, Österreichische Nationalbibliothek Record #118518275 // Gemeinsame Normdatei (нем.) — 2012—2016.
- ↑ http://www.nytimes.com/1989/10/08/travel/there-s-a-small-hotel-rome-charm-and-efficiency.html
- ↑ http://www.funtrivia.com/en/subtopics/Cleopatra-Last-Queen-Of-The-Nile-123331.html
- ↑ Н. О. Юлия (рус.) // Энциклопедический словарь — СПб.: Брокгауз — Ефрон, 1904. — Т. XLI. — С. 370.
- ↑ Цезарион (рус.) // Энциклопедический словарь — СПб.: Брокгауз — Ефрон, 1903. — Т. XXXVIIа. — С. 891.
| Nece kirjutuz om vaiše ezitegez. Tö voit abutada meile, ku kohendat sidä da ližadat sihe. |