Grenobl'

Рувики-späi
Grenobl'
franc.: Grenoble
Fail:Grenoble 01.JPG
Флаг Герб
Флаг Герб

45°11′13″ с. ш. 5°43′35″ в. д.GЯO

Valdkund
Глава

Éric Piolle[d][1]

Istorii da geografii
Pind
Высота

212

Aigvö

UTC+1[d], летом UTC+2:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 158 198 чел. (1 vilukud 2019)[3]
Lugud
Telefonan kod

476

Počtan indeksad

38000[4] и 38100[4]

Avtomašinoiden nomeroiden kod

38

-

Официальный сайт(fr.)

Fail:Map commune FR insee code 38185.png

lugeda  diskussii  redaktiruida

Grenobl' (Overn' — Ron — Al'pad-regionha, sen koumanz' lidn eläjiden lugun mödhe.

Istorii

Varmitadud eländpunktan aluz om pandud 3. voz'sadal Kularo-nimitusenke. Vl 380 udesnimitihe Gracianopol:ikš Gracian-imperatoran nimen mödhe. Imperijan čihodamižen jäl'ghe lidn mülüi Burgundijan kunigahusihe vhesai 1032. Vspäi 1349 om Francijan palaks, oli röunman lidnuseks keskaigan. Vl 1968 Grenobl' vastsi 10. Tal'veližid Olimpižid vändoid.

Grenobl' šingotase nenil sarakoil: elektroladimišt i elektronikan komponentad, jüžmak mašiništ (Caterpillar), sauvondmaterialiden pästand, soban edheotandad (sormikod).

Geografijan andmused

Lidn sijadase koumes alangištos, Izer-jogen randal (fr. Isère, Ronan hura ližajogi), 204..600 m korktusil, 212 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Om ümbärtud Al'piden koumel mägisel'gal: Šartröz, Bel'don i Verkor. Matkad Parižhasai om 483 km lodeheze-pohjoižhe.

Eläjad

Vl 2012 lidnan eläjiden lugu oli 158 346 ristitud. Vspäi 1962 ristitišt vajehtihe 150..166 tuh. eläjid röunoiš (166 037 rist. vl 1975). Kaik 687 985 ristitud elädas lidnaglomeracijas (2016).

Grenobl' om üläopendusen znamasine keskuz.

Homaičendad

Irdkosketused