Bankan procentoiden pälugumär Venämal

Эта статья входит в число добротных статей
Рувики-späi
Bankan procentoiden pälugumäran vajehtuz
Päazjtego: Raha-kreditine politik
Ключевая ставка в России.jpg
Päiv 25. heinkud vodel 2025
Sija Venäman Bank
Sü Infl'acijan stabilizacii da ekonomikan vilugoitamižen znamad
Ühtnikad Venäman Bankan pämehiden Nevondišton
Satuz Procentoiden lugumäran alenzoituz
Enzne procentoiden lugumär 20%
Uz' procentoiden lugumär 18% ↘
Alenzoituz 2%
Sait cbr.ru

Venäman Bankan procentoiden pälugumär (ven.: Ключева́я ста́вка Ба́нка Росси́и) om Venäman Keskuzbankan raha-kreditižen politikan päkalu (Venäman Bank), mitte painastab procentoiden pälugumäroile ekonomikas, infl'acijale da rahvahaližen val'utan kursale — nece om procentoiden pälugumär miččen mödhe Venäman Bank andab kreditad kommercižile bankoile da otab niišpäi depozitad. Venämal bankan procentoiden pälugumär om tehtud vodel 2013. Ende sidä aigad Venäman Bank kävutoiti refinansirovanijan procentoiden lugumäran raha-kreditižen politikan päkalun sijas[1]. Venäman Bankan pämehiden Nevondišt andab procentoiden pälugumäran korktust kahesa kerdad vodes[2].

Venäman Bank 6. kezakud vodel 2025 alenzoiti procentoiden pälugumärad 20 % voz'ližasatusehesai, nece tegihe raha-kreditižen politikan ezmäižeks pehmenduseks sügüz'kuspäi vodelpäi 2022[3]. 25. heinkud vodel 2025 Venäman Bank völ kerdan alenzoiti pälugumärad 18 % voz'ližasatusehesai[4].

Venäman Bankan tegod, miččed om tehtud procentoiden pälugumäran mödhe

Venäman Bank (ven.) (vep. tegeb pätusen procentoiden pälugumäran korktudes kactes raha-kreditižen politikan pätegendaha — voden infl'acijan kaičendaha läz 4 %. Miše oliži arvon vajehtamatomuz keskbank voib kovenzoitta vai pehmenzoitta raha-kreditišt politikad. Ku om bankan erišton likvidnostin (ven.) (vep. vähuz', ka keskbank levenzoitab refinansirovanijan da andab bankoile likvidnostin procentoiden pälugumäradme, mitte om kut Venäman Bankan REPO-aukcionoiden minimaline procentoiden lugumär nedalikš. A ku om bankan erišton likvidnostin rahatulo om enamb rahapidändad, ka keskbank otab sen ližapalan da otab bankoišpäi depozitoid procentoiden pälugumäran modhe, mitte om kut maksimaline procentoiden lugumär Venäman Bankan depozitižil aukcinoil nedalikš. Ičeze raha-kreditižen politikan azjtegoiden abul Venäman Bank ohjandab ühtenpäiväižil procentoiden lugumäroil, miččiden mödhe bankad tehtas toine toiženke möndkosketusid. Pidädes möndkosketusiden procentoid Repo- da depozitoiden lugumäroiden keskes, Venäman Bank tahtoib läheta niid procentoiden pälugumäran korktudehesai, mitte ohjandab raha-kreditišt politikad[5].

Venäman Bankan pätand procentoiden pälugumäras

Venäman Bankan pämehiden Nevondišt (ven.) (vep. paneb procentoiden pälugumäran korktust kahesa kerdad vodes. Pätandad vahvištoitasoiš nelläl "tugeduzištundal", mitte pidetas kerdan voz'nelländeses, da nelläl keskištundal, miččid pidetas "tugeduzištundoiden" keskes. Kaikuččen ištundan satusiden mödhe Venäman Bank paindab press-relizan procentoiden pälugumäran polhe. Jäl'ghe "tugeduz-" ištundoil paiči press-relizad paindase "Ezituz raha-kreditižen politikan polhe", da Venäman Bankan ohjandai ezineb press-konferencijal, sel'genzoitab ottud pätandad da andab vastused lehtezmehiden küzundoihe[6].

Bankan procentoiden pälugumäran satused

Bankan procentoiden pälugumäran painastuz bankan erišton procentoiden lugumäroile sel'genzoitase raha-kreditižen "procentoiden kanalal" abul. Pätandad bankan procentoiden pälugumäras painastadas kaikile banktavaroile. Venäman Bankan operacionine satuz om möndsatusiden procentoiden lugumäran pidänd lähen bankan procentoiden pälugumärad. Venäman bank minimiziruib RUONIA (ven.) (vep.-lugumäran da bankan procentoiden pälugumäran erod (spredad). Ku infl'acionižen targetiravanijaha (ven.) (vep. sirdändahasai spred vozil 2013—2014 oli 2 %, ka jäl'ges sirdändad, voden 2019 lopuks, se vähenzoitihe 0,5 %. Spredan vähenzoituz znamoičeb bankan erišton likvidnostin effektivišt ohjandusen kazvandad[7].

Procentoiden pälugumäran vajehtuz painastab bankoiden kreditižiden da depozitižiden procentoiden lugumäroiden dinamikale. No se ei ole täuz': korporativižiden kreditoiden lugumäroile sirdäse 50—80 % bankan procentoiden pälugumäran vajehtusid, a möndan vähäižin kreditoiden da depozitoiden ligumäroile ei enamba 40 %. Procentoiden lugumäroiden kohenduz banktavaroidme om kuverz'-se aigad, möhästuz om 2-3. kuspäi vodehesai. Procentoiden kanalan erazvuitte satuz om ei vaiše tavaroiš, no i märaigas. Kredit- da depozitmöndkosketusen segmentoiden enambištole lühüdaigaižed lugumärad painastadas pigemba da kovemba, mi pit'laigaižed. Kredit- da depozitmöndkosketusen päsegmentoil om kohtaine reakcijan asimmetrii pätandoihe bankan procentoiden pälugumäradme. Depozitoiden lugumärad reagiruidas pälugumäran kazvandale hillemba, mi sen alenzoitusele, sidä aigan kut kreditan möndkosketusiš asimmetrii om vastaine. No pälugumäran procentkanalan täudetomatuz' da asimmetrii ei olgoi sen penen effektivnostin znam. Mugomad keskbankan procentoiden lugumäran eričused oma i toižiš ekonomikoiš[8].

Venäman Bankan procentoiden politik painastab makroekonomikan dinamikale da ekonomikagentoiden varastusile. Tegeližuden tegendan indeksan vastuz pälugumäran varastamatomale kazvandale om negativine da znamasine. Vastusen aig pideneb da sambub koumes vodes. Ližaks voib homaita, miše väheneb tozižiden investicijoiden mär, möndan vähaižin mär, eksport da import, tozižed rahapaukad da kazvab radotomuden norm. Erazvuiččiš ekonomikan radoblastiš procentoiden pälugumäran satused oma erazvuiččed. Eksportno-orientirovanijad erištod ei rižagoi Venäman bankan pälugumäran vajehtust, no sidä aigan südäinprocikližed ekonomikan radon rodud, mugomad kut sauvond, vastkarin, oma satasoiš pälugumäran vajehtusihe. Muga-ki om, konz pälugumär alanzoitase. Procentoide politikan pehmenduz virigzoitab radon aktivnostin. No pätandoiden painastuz procentoiden pälugumäradme ei ole zerkaline: politikan kovenzuitesele makroekonomikan dinamik reagiruib enamba, mi sen pehmendusele[9].

Neitraline procentoiden lugumär

Päküzund, mitte koskeb jogahižen bankan procentoiden lugumärad, om sen tazomärine znamoičend. Tazomärižeks nimitadas "londusižen" vai "neitraližen" raha-kreditižen procentoiden lugumäran tozižes aigas, konz om noline ero potencialižen da todesižen BBP keskes, а infl'acii om pätegelišt orientirad läz. Nominaline neitraline procentoiden lugumär om ningoine, kut i todesižen neitraližen lugumäran da varastud infl'acijan summa. Infl'cijan varastusiš, miččed oma kut i infl'acijan päorientir, neitraline lugumär om ühteitte keskbankan infl'cijan pätegendanke. Tazomäran oloiš Venäman bankan procentoiden pälugumäran pit'kaigaine znamoičend om 4 % vodes[10].

Todesine neitraline lugumär märičese ekonomikan struktural, investicijoiden varuiden korktudel raha- da rahatomihe aktivoihe, da völ ekonomikan agentoiden vaumičendal otta niid ičeze päle. Neitraline lugumär rippub ühthižen tulotandan tegendmäraspäi, demografižiš oloišpäi, rahaerišton oloišpäi, toižiden maiden netraližen procentoiden lugumäran znamoičendaspäi. Neitraline lugumär om nägumatoi mär i sen arvod oma läheližed. Tobjimalaz ned pandas znamoičendoiden oblastin, a ei konkretišt lugud. Lugumäran arvostuz rippub äjiš faktoroišpäi da vajehtase aigan mändes. Lugumäran arvostuz om tärged keksbankale raha-kreditižen politikan ohjandusen täht. Pandes procentoiden pälugumärad ülemba neitrališt korktust, Venäman Bank vedäb kovan politikan. Ku pälugumär om alemba neitrališt korktust, siloi sen politik om virigzoitamine. Neitraližen procentoiden pälugumäran arvostuz om tärged ekonomikagentoiden täht, — kodielomištoiden (ven.) (vep. da firmoiden, — tarbhusižiden da investicionižiden pätantoiden otandas[11].

Bankan procentoiden pälugumäran vajehtused Venämal

Azjtedajiden arvod Venäman Bankan neitraližen procentoiden pälugumäran znamoičendad oma diapazonas 1—3 %. Iče Venäman bank oppindos vodel 2016 arvosteli sidä diapazonas 1 % pit'kaigaižes aigkeskustas da 3 % lühüdaigaižes aigkeskustas[12]. Neitraližen pälugumäran ripmatomuded arvod oma mugoižed vai völ penembad. Rahvahidenkeskeine val'utan fond (ven.) (vep. voden 2018 lopuks arvosteli sidä 1 da 3 %, sidä aigan arvoiden enambišt om läz 2 %[13]. ven.: «ВТБ Капитала»-azjmehišton ekonomistad arvosteldas neitrališt lugumärad 1,5 da 2,5 % keskes[14]. Vodeks 2020 Venäman Bank oti homaičushe pit'kaigašt todesišt neitrališt lugumärad 2—3 %. Infl'acijan päorientiran aigan 4 % nominaline neitraline pälugumär om 6—7 %[10].

16. uhokud vodel 2024 Venäman Bankan pämehiden nevondišt kaiči pälugumärad korktudel voden 16 %[15].

26. sulakud vodel 2024 Venäman Bank lendi kesklugumäran endustust vozil 2024 da 2025 15,0-16,0 %-hasai da 10,0-12,0 %-hasai. "Ku dezinfl'acii azotase, mö em heitkoi voimust pälugumäran lendandad, sanui 26. sulakud Venäman keskbankan pämez' El'vira Nabiulina. Hän homaiči, miše Keskbank pidäškandeb korktad lugumärad "severz' aigad, kuverz' tariž, miše infl'acijan lugumär pörzihe 4 %-hasai". Pördandad 4 %-hasai Venäman Bank varastab tulijas vodes. Sidä aigan infl'acijadme vodeks 2024 Venäman bankan edustuz oli letud 4-4,5 %-späi 4,3-4,8 %-hasai[16].

Kezal vodel 2024 venäman bankoiden pämehed German Gref (ven.) (vep. da Andrei Kostin (ven.) (vep. sanuiba, miše ei varastagoi pozitivižid jäl'gid, ku pälugumär alenzoitase 4-5 %-hasai. Gref homaiči, miše mugoine pätand om "kaikile bankoile, kaikele ekonomikale znam", miše "jäl'gmäižes oigedmeližes Keskbank-institutas om mitte-se tärged viga"[17].

26. heinkud vodel 2024 Venäman Bank (ven.) (vep.ezmäižen kerdan tl'vkuspäi vodelpäi 2023 lendi procentoiden pälugumärad — voden 16 %-späi 18 %-hasai, elokud Venäman bank sel'genzoiti todištesid, miččed sanuiba heinkun ištundal lugumäran lendandan polhe kerdalaz 19-20 %-hasai. Niiden keskes — pit'kaigaine infl'acijan kaičendп ülemba 4 % da tegijoiden kazvandan voimusiden lop[18].

Elokun lopus vodel 2024 Venäman bank avaiži ekonomikan rižan alenzoitust procentoidden pälugumäraha, mi tulijas aigas voib pakita sen surt vajentamišt ohjandajalpä, sanui Keskbankan varapämez' Aleksei Zabotkin. Hän todenzoiti, miše nügüdläižed pälugumäran korktuded oma rekordižed, no pagišta, miše ohjandajan politik nügüd' om maksimaline kova ei ole oikti[19].

13. sügüz'kuspäi vodelpäi 2024 Keskbank lendi pälugumäran voden 18 %-späi 19 %-hasai[20], ku infl'acii sirdäškandese 8 %-hasai tulijas vodes, procentoiden pälugumär voib olda lendase 23 %-hasai, sanui VTB-pämehišton ezmäine varapämez' Dmitrii Pjanov[21]. Redukus VTBn pämez' Andrei Kostin oleti Keskbankan pälugumäran lendandad 21 %-hasai vodel 2024[22].

25. redukud vodel 2024 Venäman bank lendi pälugumäran voden 19 %-späi 21 %-hasai. Nece om koumanz' pälugumäran lendand venälaižen Keskbankan toine toižen jäl'ghe, а 21 % — sen maksimaline znamoičend kaikes istorijas. Enzne rekordine mär oli 20 % uhokus vodel 2022, Eriližen voinoperacijan augotišen da Keskbankan kuldan da verhan man rahan varoiden kül'mänzoitusen verhiš maiš jäl'ghe[23]. Keskbankan kova raha-kreditine politik — nece ei ole taht, a это не прихоть, а tarbhaine vastuz azjoihe, miččed oma ekonomikas, sanui Keskbankan pämez' El'vira Nabiullina (ven.) (vep. rahan möndkosketusiden komitetan ištundal Valdkundaližes Dumas. Hänen sanoiden mödhe, kova Keskbankan raha-kreditine politik (ven.) (vep. "kaičeb töpaukad, pensijad, aburahad da rahavarad arvoiden lendandaspäi", а korged infl'acii om ližakaz vaiše biznesale, miččed tavarad mehed ostaškatas kaiken-se[24].

14. uhokud vodel 2025 venälaižed bankad polenzoitiba velgoiden otandan märad Keskbankaspäi 1,79 trln rubl'ahasai, mi om minimaline mär voden 2024 kezakun lopuspäi. Nece alenzoituz 43,4 %-le ozutab, miše bankad ei varastagoi procentoiden pälugumäran lendandad tulijal ištundal[25], möhemba tegihe sel'ged, miše ištundal Venäman bank jäti procentoiden pälugumärad vajehtamatomaks voden 21 % korktudel[26].

21. keväz'kud vodel 2025 Venäman bank koumanden kerdan toine toižen jäl'ghe kaiči pälugumärad voden 21 % korktudel. Pätand om vahvištoitud, kacmata nedalin infl'acijan da eläjiden i radištoiden infl'acijan varastusiden alenzoitusehe[27].

25. sulakud vodel 2025 Venäman bankan pämehištoiden Nevondišt päti kaita pälugumärad voden 21 % korktudel. Nece om nellänz' ištund toine toižen jäl'ghe, miččel lugumär jab vajehtamatoi[28].

6. kezakud vodel 2025 Venäman bank ezmäižen kerdan sügüz'kuspäi vodelpäi 2022 pästi pälugumärad voden 20 %-hasai[3].

25. heinkud vodel 2025 Keskbank völ kerdan alenzoiti procentoiden pälugumärad voden 18 %-hasai[4].

Mel'pidod da endustused

Kül'mkus vodel 2024 Venäman Keskbankan pämez' El'vira Nabiullina ezmäižen kerdan eziti ičeze endustused procentoiden pälugumäran polhe da infl'acijan korktusiden polhe tulijoile vozile, homaites miše voib olda niiden alenzoitus. Ezitusen aigan Valdkundaližes Dumas hän eziti Venäman bankan endustusid, miččiden mödhe vodel 2025 procentoiden pälugumär voib olda 17 %-späi 20 %-hasai (nügüd' om — 21 %), а infl'acii — 4,5-5 %. Edemba oletase, miše infl'acii jab 4 %, а vodks 2027 procentoiden pälugumär päzub 7,5-8,5 %-hasai. Nabiullina sanui, miše ekonomik om kärauduzetapal, lähembaižiš kuiš voib varastada korporativižen kreditportfelin kazvandan hillendust, mi polenzoitab sen panendad ühthižehe pakičusen kazvandaha da hillendab nügüdläšt infl'acijad. Hän homaiči, miše nece tegese todištuseks sidä, miše raha-kreditine politik om tarbhaižel korktudel[29].

25. uhokud vodel 2025 VTB-bankas endustihe, miše procentoiden pälugumär jab 21 % korktudel kaiken voden aigan. Bankan ezmäine varapämez' Dmitrii Pjanov znamoiči voden 2025 kut "kreditmahton voz'", homaites, miše mehiden kreditivanijan alenzoituz linneb ei administrativižiden azjoiden mödhe, a pidäikreditovanijan röunatusiden kal't[30].

28. uhokud vodel 2025 VTB-bankan pämez' Andrei Kostin endusti Keskbankan procentoiden pälugumäran päzundad 19 %-hasai toižes voden 2025 toižes poles. В эфире ven.: «России 24»-efiras hän sanui varastud infl'acijan hillenduses, mitte sirdäse päznamaks. Kacmata kovaha kreditižen politikaha da Keskbankan endustusehe pälugumäradme 19-22 %, Kostin toivob pälugumäran alenzoitust voden lopuks. Top-menedžeran arvostusen mödhe, bankoiden rahatulo vodel 2025 voib päzuda 15-20 %[31].

3. sulakud vodel 2025 Venäman bankan pämez' El'vira Nabiullina sanui, miše keskmäine procentoiden pälugumär vodel 2025, Keskbankan endustusiden mödhe, varastase diapazonas 19-22 %, sidä aigan ohjandai meletab, miše se linneb lähemba necen diapazonan alaröunhäpäi[32].

9. sulakud vodel 2025 El'vira Nabiullina, ezitades Valdkundaližes Dumas sanui, miše Keskbank rohktas zavodib procentoiden pälugumäran alenzoitust. nabiullina johtuti, miše proidnudel vodel infl'acii udes kazvoi jäl'ges hillendust voden augotišes, sikš Keskbank rohktas zavodib radon[33]. Ohjandusen pämez' jonošti:

Bankan procentoiden pälugumäran alenzoitusen mö zavodib lujas rohktas. Om tärged uskoitadas, miše infl'acijan hillenduz om kaikenaigaine. No om uz; vara — tektonižed sirdändad mailman ekonomikas. Möndan voinad el'mestadas meiden sil'miden edes, i völ om jüged el'geta, kuna ned todas mail'man ekonomikad da kut painastadas Venäman päle[34].

21. sulakud vodel 2025 analitikad, kudambid pagištoiti RBK, endustiba, miše Venäman bank ištundal 25. sulakud, nacein, kaičeb procentoiden pälugumärad voden 21 % korktudel nelländen kerdan toine toižen jäl'ghe. Azjtedajiden enambištol oli kova mel'pido, miše pälugumär jab vajehtamatoi, no erased meletiba, miše voib olda linneb raha-kreditižen politikan pehmendoituz da pälugumäran alenzoituz jo sulakus. Pälugumäran kaičendan todenzoitusiden keskes nimitihe infl'acijan hillenduz, no kaičenusoiš eläjiden da biznesan infl'acijan varastased, da völ terav geopolitine azj da möndvoiniden eskalacijan varu. Sidä aigan, erased azjtedajad ozutadas ekonomikan vilugoitandan znamoihe, kreditovanijan hillendusehe da M2-rahamassan alenzoitusehe, mi voib tehtas pälugumäran alenzoitusen pohjaks[35].

25. sulakud vodel 2025 VTB-bankan ezmöine varapämez' Dmitrii Pjanov rindati korktad Venäman bankan pälugumärad eksperimentaližen antibiotikanke, jonoštades tarbhuden sen pit'kaigaižen kaičendad. Hänen mel'pidon mödhe, edel aigad pehmenzoitud raha-kreditine politik voib olda pahaks azjaks, kut zeljoiden heitänd. Pjanov homaiči, miše Venäman ekonomik voden 2022 jäl'ges ezitab unikališt azjad, i Keskbank ei voi oiktas endustada konz pidab kävutada "antibiotikad"[36].

2. kezakud vodel 2025 om tedotadud, miše analitikoiden koumandez varastab, miše Venäman Bank alenzoitab pälugumärad ištundal 6. kezakud. RBK-konsensus-endustusen 10 ühtnikad 30-späi meletadas, miše pälugumär voib päzuda 19 %-hasai, sidä aigan, ku enambišt (20 ühtnikad 30-späi) meletadas, miše se jab 21 %, no pehmdan znamanke. Pälugumäran alenzoitusen päfaktor om infl'acijan seižui alenzoituz, hot' i infl'acijan varastused oma korktad. Venäman bankan varapämez' Filipp Gabunia sanui kacundan erazvuiččiš variantoiš tulijal ištundal aigal. Rahoitusen ministr Anton Siluanov mugažo sanui pälugumäran alenzoitusen voimusen polhe, homaites pozitivišt infl'acijan dinamikad. No äjad azjtedajad ozutadas varuid, miččed kosktas radonke, infl'acijanke da b'udžetpolitikanke, mi voib telustada pälugumäran alenzoitusele kezakus[37].

6. kezakud vodel 2025 Venäman bank alenzoiti pälugumäran voden 21 %-späi 20 %-hasai, mi tegihe raha-kreditižen politikan ezmäižeks pehmenduseks sügüz'kuspäi vodelpäi 2022. Nece pätand om vahvištoitud infl'acijan stabiliziruidud fonal da ekonomikan da kreditovanijan vilugoitandan znamoiden fonal. Hot' analitikoiden enambišt varasti pälugumäran kaičendad 21 % korktudel, rahotusen da ekonomižen kehitoitusen ministrad taričiba sen alenzoitust. Tedoiden mödhe, infl'acii Venämal zavodi hilleneda, sai 10,23 % sulakus da 9,66 % kezakun augotišes. Rubl'an tugeduz mugažo abuti arvoiden alenzoitusele. Analitikad varastadas edelišt pälugumäran alenzoitust vodel 2025 lopuks 14-15 %[38].

27. kezakud vodel 2025 enzne Venäman premjer-ministr Sergei Stepašin (ven.) (vep. sanui, miše Keskbankan nügüdläine procentoiden pälugumär 20 % om lujas korged tegeližuden täht, rindatades situacijad vodenke 1999, konz pälugumär oli 60 %. Hän homaiči, miče vodel 1999 infl'acii oli 36,5 %, a ekonomižen olod oliba toižed. Kezakus vodel 2025 Keskbank ezmäižen kerdan sügüz'kuspäi vodelpäi 2022 alenzoiti pälugumärad 21 %-späi 20 %-hasai, varastades infl'acijan hillendust 7-8 % voden lopuks[39].

2. heinkud vodel 2025 Venäman Bankan Rahoitusen kongressal Keskbankan pämez' El'vira Nabiullina sanui, miše ohjandai nägeb infl'acijan hillenduz mäneb pigemba, mi varastiba, no völ om ülemba päsatust; infläcijan hillenduz päsatusen alembaižiden korktusidele andab voimusen pigemba alenzoitta procentoiden pälugumärad[40].

Bankan procentoiden pälugumäran znamoičendoiden istorii Venämal

Bankan procentoiden pälugumäran statistik (avaitud tablic):

Ezilähte: Venäman Bankan sait. — tedoiden pohj.

Tegon aigkeskust voz'ližasatusen % Vajehtuz
17.09.2013 — 02.03.2014 5,5 —
03.03.2014 — 27.04.2014 7,0 ↗ 1,5
28.04.2014 — 27.07.2014 7,5 ↗ 0,5
28.07.2014 — 04.11.2014 8,0 ↗ 0,5
05.11.2014 — 11.12.2014 9,5 ↗ 1,5
12.12.2014 — 15.12.2014 10,5 ↗ 1,0
16.12.2014 — 01.02.2015 17,0 ↗ 6,5
02.02.2015 — 15.03.2015 15,0 ↘ 2,0
16.03.2015 — 04.05.2015 14,0 ↘ 1,0
05.05.2015 — 15.06.2015 12,5 ↘ 1,5
16.06.2015 — 02.08.2015 11,5 ↘ 1,0
03.08.2015 — 13.06.2016 11,0 ↘ 0,5
14.06.2016 — 18.09.2016 10,5 ↘ 0,5
19.09.2016 — 26.03.2017 10,0 ↘ 0,5
27.03.2017 — 01.05.2017 9,75 ↘ 0,25
02.05.2017 — 18.06.2017 9,25 ↘ 0,5
19.06.2017 — 17.09.2017 9,0 ↘ 0,25
18.09.2017 — 29.10.2017 8,5 ↘ 0,5
30.10.2017 — 17.12.2017 8,25 ↘ 0,25
18.12.2017 — 11.02.2018 7,75 ↘ 0,5
12.02.2018 — 25.03.2018 7,5 ↘ 0,25
26.03.2018 — 16.09.2018 7,25 ↘ 0,25
17.09.2018 — 16.12.2018 7,5 ↗ 0,25
17.12.2018 — 16.06.2019 7,75 ↗ 0,25
17.06.2019 — 28.07.2019 7,5 ↘ 0,25
29.07.2019 — 08.09.2019 7,25 ↘ 0,25
09.09.2019 — 27.10.2019 7,0 ↘ 0,25
28.10.2019 — 15.12.2019 6,5 ↘ 0,5
16.12.2019 — 09.02.2020 6,25 ↘ 0,25
10.02.2020 — 26.04.2020 6,0 ↘ 0,25
27.04.2020 — 21.06.2020 5,5 ↘ 0,5
22.06.2020 — 26.07.2020 4,5 ↘ 1,0
27.07.2020 — 21.03.2021 4,25 ↘ 0,25
22.03.2021 — 25.04.2021 4,5 ↗ 0,25
26.04.2021 — 14.06.2021 5,0 ↗ 0,5
15.06.2021 — 25.07.2021 5,5 ↗ 0,5
26.07.2021 — 12.09.2021 6,5 ↗ 1,0
13.09.2021 — 24.10.2021 6,75 ↗ 0,25
25.10.2021 — 19.12.2021 7,5 ↗ 0,75
20.12.2021 — 13.02.2022 8,5 ↗ 1,0
14.02.2022 — 27.02.2022 9,5 ↗ 1,0
28.02.2022 — 10.04.2022 20,0 ↗ 10,5
11.04.2022 — 03.05.2022 17,0 ↘ 3,0
04.05.2022 — 26.05.2022 14,0 ↘ 3,0
27.05.2022 — 13.06.2022 11,0 ↘ 3,0
14.06.2022 — 24.07.2022 9,5 ↘ 1,5
25.07.2022 — 18.09.2022 8,0 ↘ 1,5
19.09.2022 — 23.07.2023 7,5 ↘ 0,5
24.07.2023 — 14.08.2023 8,5 ↗ 1,0
15.08.2023 — 26.10.2023 12,0 ↗ 3,5
27.10.2023 — 15.12.2023 15,0 ↗ 3,0
15.12.2023 — 25.07.2024 16,0 ↗ 1,0
27.07.2024 — 13.09.2024 18,0 ↗ 2,0
13.09.2024 — 25.10.2024 19,0 ↗ 1,0
25.10.2024 — 06.06.2025 21,0 ↗ 2,0
06.06.2025 — 25.07.2025 20,0 ↘ 1,0
25.07.2025 — täl aigal 18,0 ↘ 2,0

Homaičendad

  1. ↑ Введение ключевой ставки ЦБ России и ее изменения, РИА Новости. Дата обращения: 11 elokud 2025.
  2. ↑ Ключевая ставка - что это простыми словами - Российская газета, Российская газета (19 tal'vkud 2024). Дата обращения: 11 elokud 2025.
  3. ↑ 1 2 Банк России снизил ключевую ставку впервые с 2022 года. www.forbes.ru. Дата обращения: 11 elokud 2025.
  4. ↑ 1 2 Центробанк снизил ключевую ставку второй раз подряд, РБК. Дата обращения: 11 elokud 2025.
  5. ↑ Система инструментов денежно-кредитной политики. cbr.ru. Банк России. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  6. ↑ Решение Банка России по ключевой ставке: процесс подготовки и коммуникация. sudact.ru/. Дата обращения: 11 elokud 2025.
  7. ↑ Станик и Крайнюков, 2020, с. 23.
  8. ↑ Егоров и Борзых, 2018, с. 115.
  9. ↑ Пестова и др., 2019, с. 65.
  10. ↑ 1 2 Евдокимова, Жирнов, 2020, с. 11.
  11. ↑ Банк России, 2019, с. 16.
  12. ↑ Крепцев и др., 2016, с. 33.
  13. ↑ IMF, 2019, p. 14.
  14. ↑ Isakov A., Latypov R. The Ibsen Manoeuvre: Yet Another R* Estimate (angl.) // VTB Capital Research Alert (Very) Technical Brief Series. — 2019. — 15 July.
  15. ↑ Жестко стелет: почему ЦБ сохранил ключевую ставку на уровне 16 процентов. Профиль (16 uhokud 2024). Дата обращения: 12 elokud 2025.
  16. ↑ Ставка может быть больше. Журнал "Эксперт" (26 sulakud 2024). Дата обращения: 12 elokud 2025.
  17. ↑ Костин и Греф назвали «ужасом» и «сбоем» снижение ставки до 4–5%, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  18. ↑ В ЦБ раскрыли детали обсуждения роста ставки до 19–20%, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  19. ↑ ЦБ признал снижение чувствительности экономики к ключевой ставке, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  20. ↑ Центробанк повысил ключевую ставку до 19% годовых, РБК (13 sügüz'kud 2024). Дата обращения: 12 elokud 2025.
  21. ↑ В ВТБ описали сценарий с ростом ключевой ставки до 23%, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  22. ↑ Глава ВТБ допустил повышение ключевой ставки ЦБ до 21% в 2024 году, Interfax.ru (16 redukud 2024). Дата обращения: 12 elokud 2025.
  23. ↑ ЦБ поднял ставку выше кризисного уровня 2022 года, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  24. ↑ Набиуллина объяснила, почему ЦБ повышает ключевую ставку, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  25. ↑ Банки не заложили новое повышение ставки ЦБ в феврале, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  26. ↑ Банк России сохранил ключевую ставку на уровне 21% годовых, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  27. ↑ ЦБ в третий раз подряд сохранил ключевую ставку 21%, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  28. ↑ ЦБ сохранил ключевую ставку 21% в четвертый раз подряд, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  29. ↑ В ЦБ представили «план Набиуллиной» по снижению ключевой ставки, Life.ru (19 kül'mkud 2024). Дата обращения: 12 elokud 2025.
  30. ↑ В ВТБ предсказали ключевую ставку на 2025 год, Lenta.RU. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  31. ↑ Глава ВТБ спрогнозировал снижение ключевой ставки в 2025 году, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  32. ↑ Набиуллина дала прогноз по средней ключевой ставке на 2025 год, РБК Инвестиции. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  33. ↑ ЦБ будет аккуратно подходить к вопросу снижения ключевой ставки, TACC. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  34. ↑ Банк России будет учитывать в решении по ключевой ставке новый риск, РБК Инвестиции. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  35. ↑ Эксперты предсказали сохранение ставки ЦБ 21% четвертый раз подряд, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  36. ↑ В ВТБ сравнили высокую ключевую ставку с «экспериментальным антибиотиком», РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  37. ↑ Треть аналитиков поставили на снижение ключевой ставки уже в июне, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  38. ↑ Банк России снизил ключевую ставку впервые за три года, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  39. ↑ Степашин сравнил ситуацию с ключевой ставкой сейчас и в 1999 году, РБК. Дата обращения: 12 elokud 2025.
  40. ↑ На Финансовом конгрессе Банка России обсуждали замедление экономики и снижение ставки, BFM.ru (2 heinkud 2025). Дата обращения: 12 elokud 2025.

Literatur

Lähtked

✰ Nece kirjutez mülüb RUWIKIn venänkeližen erišton hüviden kirjutesiden lugetišehe.
Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Bankan_procentoiden_pälugumär_Venämal&oldid=528442"