Mail'man säsken päiv

Mail'man säsken päiv
Mail'man säsken päiv
Tip	Rahvahidenkeskeine
Oficialižesti	World Mosquito Day
Toižin	Mail'man mol'arijan päiv
Praznuitas	joga voden
Päiv	20. elokud
Praznuičend	lekcijad, seminarad
Om sidotud	avaidusenke, miččen tegi Ronal'd Ross, kudamb todišti, miše mal'arii tartub ristituhu säskiden kokaidusiden abul

Mail'man säsken päiv (angl.: World Mosquito Day, ven.: Всемирный день комара) — jogavozne rahvahidenkeskeine azjtego, mitte pidetas 20. elokud sen täht, miše ristitud tedaižiba, miše säskiden kokaidusiden abul ristituihe voiba tartta mugoižed läžundad kut mal'arii, denge, Zikan-virus i toižed. Nece päiv mugažo om omištadud tedon satusile, miččed abutaba spravitadas neniš kibuišpäi^[1].

Istorii

Mail'man säsken päiv oli vahvištottud britanian lekarin Ronal'd Rossan (ven.) (vep. tärktan avaidusen muštoks. 20. elokud vodel 1897 Ross radoi Indijas i todišti, miše mal'arii tartub ristituhu säskiden abul, miččed mülüba Anopheles (ven.) (vep.-säskiden roduhu. Nece avaiduz tegihe tarbhaižeks i abuti tulijas kertläžundan oppindas^[2].

Znamoičend da pätegend

Mail'man säsken päivän pätegend om kingitada homaičust problemoihe, miččed om sidotud läžundoideke, miččed tartuba ristituihe säskiden kokaidusiden abul, a mugažo otta problemoid kontrolihe da heittä niid. Mail'man tervhuz'tedon organizacijan (ven.) (vep. tedoiden mödhe joga voden kaikes mirus millionad ristituid mokičese mal'arijaspäi i toižiš läžundoišpäi, miččed tartuba ristituihe säskiden kokaidusiden abul.

Säsked oma läžundoiden tartutajad

Säsked oma mugoižiden läžundoiden pätartutajad:

Mal'arii: läžund, mitte sündub Plasmodium-parazitoiden abul, miččed tartuba ristituihe Anopheles-rodun emä-säskiden kokaidusiden abul.
Denge-säru: virusläžund, mitte sündub denge-virusan abul i tartub ristituihe Kusaki-rodun säskiden kokaidusiden abul.
Pakuine säru: virusläžund, mitte tartub ristituihe Aedes aegypti-rodun säskiden kokaidusiden abul.
Zikan virus: läžund, mitte sündub Zikan virusan abul i tartub ristituihe Aedes-rodun säskiden kokaidusiden abul.
Čikungunjan virus: virusläžund, mitte tartub ristituihe Aedes-rodun säskiden kokaidusiden abul.

Nügüdläižed problemad

Kacmata sihe, miše tämbei om hüvä satuz läžundoiden tervehtoitandas, om äi tärktoid küzundoid. Päproblemad oma:

Harjenend inseticidoihe: erased säskiden rodud harjeneba himižihe segoitusihe, mi telustab kontroliruida niiden lugud.
Il'mišton vajehtand: il'mišton vajehtand abutab levinzoitta säskiden elotahod, mi voib painastada läžundoihe uziš agjoiš.
Globalizacii: matkoiden da möndan kazvatusen taguiči virusad levenzoitasoiš teramba.

Lop

Mail'man säsken päiv johtutab tarbhudes ližata homaičust läžundoihe, miččed tartuba ristituihe säskiden kokaidusiden abul. Ühthižtegod, niiden keses tedotand, puhthanpidon paremboituz da uziden tervhuz'tehnologijoiden tegend, abutaba väheta läžegandusid da surmid, miččed om sidotud säskidenke^[1].

Homaičendad

↑ ¹ ² 20 августа – Всемирный день комара (неопр.). Федеральная служба по надзору в сфере защиты прав потребителей (20 elokud 2023). Дата обращения: 28 heinkud 2025.
↑ Всемирный день комара (неопр.). Какой сегодня праздник. Дата обращения: 28 heinkud 2025.

[Роспотребнадзор-1] ¹ ² 20 августа – Всемирный день комара (неопр.). Федеральная служба по надзору в сфере защиты прав потребителей (20 elokud 2023). Дата обращения: 28 heinkud 2025.

[2] Всемирный день комара (неопр.). Какой сегодня праздник. Дата обращения: 28 heinkud 2025.

[1]

[2]