Kotonu
| Kotonu | |||
|---|---|---|---|
 | |||
|
|||
| 6°22′00″ с. ш. 2°25′00″ в. д.GЯO | |||
| Valdkund | |||
| Глава | Luc Atrokpo[d] | ||
| Istorii da geografii | |||
| Pind |
|
||
| Высота | 3[1] | ||
| Aigvö | UTC+1[d] | ||
| Eläjad | |||
| Eläjad |
|
||
|
|
|||
| Официальный сайт | |||
| Fail:Benin-karte-politisch-littoral.png | |||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||
Kotonu (franc.: Cotonou) om Beninan kaikiš suremb lidn, ižandusen pälidn da port, valdkundan ohjastusen olendsija. Lidn om Litoral'-agjan (departamentan) administrativine keskuz, sen pind om lidnan pindha tazostadud.
Istorii
Pen' kalanpüdajiden külä oli lidnan sijas 19. voz'sadan augotišes. Dagomejan Gezo-kunigaz pani eländpunktan alust oficialižeks vl 1830. Francii tegi kožundkirjutest Gezonke vl 1851, hän laski francijalaižile avaita torguindan postad Kotonus. Francijan olemine jäi valdkundan ripmatomuden tedotandhasai.
Vl 1908 saudihe merivaldmoid, i lidn šingotaškanzihe teravamb, no vl 1960 sen ristitišt oli vaiše 70 tuhad eläjid.
Geografijan andmused
Lidn sijadase valdkundan suvipäivnouzmas, 51 m ü.m.t. keskmäižel korktusel, Atlantižen valdmeren i Nokue-järven keskes. Matkad Porto Novo-pälidnhasai om 30 km pohjoižpäivnouzmha orhal.
Klimat om tropine neps lühüdanke kuivsezonanke. Kun keskmäine lämuz om +25..+29 C° vodes läbi. Ekstremumad oma +17 i +39 C°. Paneb sadegid 1308 mm vodes, enamba kezakus (356 mm), kuiv sezon harmattan-tulleinke oleskeleb tal'vkus-vilukus (29 mm pordos).
Eläjad
Vl 2012 eläjiden lugu oli 779 314 ristitud. Vl 2021 kaik 2,55 mln eläjid om lidnan aglomeracijas.
Riman katoližed i protestantizman pühäpertid dominiruidas. Om islaman pühäpertid.
Ižanduz
Nenid tavaroid tehtas Kotonus: pal'mvoi, olud, tekstil', cement. Mecanpilindan kompanijad, motorlikkuimiden i velosipedoiden ühthekeradamižen edheotandad ratas lidnas. Kivivoin samine tegese mererandaližiš platformišpäi.
Eksportan päproduktad oma kivivoi, boksitad, raudkivend. Tekstilin i Evropan avtoiden torgused oma olmas lidnas.