Gändž

Gändž
azerb.: Gəncə
Герб
40°40′58″ с. ш. 46°21′38″ в. д.
Valdkund	Azerbaidžan
Глава	Niyazi Bayramov[d]
Istorii da geografii
Tegemižen päiv	660
Pind	298
Высота	408 ± 1
Aigvö	UTC+4:00[d]
Ekonomik
Eläjad
Eläjad	▲331 400 чел. (2015)
Lugud
Kod ISO 3166-2	AZ-GA
Počtan indeksad	AZ2000
Avtomašinoiden nomeroiden kod	20
-
Официальный сайт
lugeda • diskussii • redaktiruida

Gändž (azerb.: Gəncə, vll 1935−1989 oficialine nimi oli Kirovabad) om lidn tazovaldkundan alištusenke Azerbaidžanan lodehes. Se om valdkundan koumanz' lidn eläjiden lugun mödhe.

Enzne

Eländpunktan aluz om pandud vl 660 meiden erad. Vl 859 se sai lidnan statusad. Istorižen Arran-agjan keskuz. Lidn oli Gändžan hankundan pälidnaks vll 1747−1804. Sid' vhesai 1918 sen oficialine nimituz oli Jelizavetpol'.

Gändž šingotase UAZ), jüguavtoid (MAZ) i maižanduztehnikad («Belarus»-traktorad, kombainad). Porcellanan, šuukkanghiden, puvillan i kengiden fabrikad ratas lidnas. Sömtegimišt baziruiše ümbärdajiden fermoiden torhudel, järed vintegim.

Geografijan andmused

Lidn sijadase alangištos i Penen Kavkazan pohjoižpäivnouzmaižel ezimägištol, 408 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Gändžačai-jogi (99 km pitte, Kuranjogen oigedpol'ne bassein) jagab lidnad kahteks palaks. Raudtestancii «Baku — Tbilis»-jonol.

Gändž jagase kahteks rajonaks: Käpazan i Nizamin, niiden ližaks lidnanvuitte Adžikent-žilo alištub lidnan tobmudele.

Eläjad

Vl 2011 eläjiden lugu oli 316 tuhad ristituid. Kaikiš suremb lidnan ristitišt om nügüd'.

Üläopendusen koume aluzkundad oma avaitud lidnas.

Edeline lidnan pämez' om El'mar Rustam ogli Velijev (2011−2018).

Irdkosketused

• Lidnan oficialine sait (ganja-ih.gov.az). (azerb.)