Gändž
| Gändž | |||
|---|---|---|---|
| azerb.: Gəncə | |||
 | |||
|
|||
| 40°40′58″ с. ш. 46°21′38″ в. д.GЯO | |||
| Valdkund | |||
| Глава | Niyazi Bayramov[d] | ||
| Istorii da geografii | |||
| Tegemižen päiv | 660 | ||
| Pind |
|
||
| Высота | 408 ± 1 | ||
| Aigvö | UTC+4:00[d] | ||
| Eläjad | |||
| Eläjad |
|
||
| Lugud | |||
| Kod ISO 3166-2 | AZ-GA | ||
| Počtan indeksad | AZ2000 | ||
| Avtomašinoiden nomeroiden kod | 20 | ||
|
|
|||
| Официальный сайт | |||
 |
|||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||
Gändž (azerb.: Gəncə, vll 1935−1989 oficialine nimi oli Kirovabad) om lidn tazovaldkundan alištusenke Azerbaidžanan lodehes. Se om valdkundan koumanz' lidn eläjiden lugun mödhe.
Enzne
Eländpunktan aluz om pandud vl 660 meiden erad. Vl 859 se sai lidnan statusad. Istorižen Arran-agjan keskuz. Lidn oli Gändžan hankundan pälidnaks vll 1747−1804. Sid' vhesai 1918 sen oficialine nimituz oli Jelizavetpol'.
Gändž šingotase alüminijan i vas'ken tegimil lähižiden kaivuziden torhudespäi. Gändžan ühthekeradai avtotegim pästab kebnavtoid (UAZ), jüguavtoid (MAZ) i maižanduztehnikad («Belarus»-traktorad, kombainad). Porcellanan, šuukkanghiden, puvillan i kengiden fabrikad ratas lidnas. Sömtegimišt baziruiše ümbärdajiden fermoiden torhudel, järed vintegim.
Geografijan andmused
Lidn sijadase alangištos i Penen Kavkazan pohjoižpäivnouzmaižel ezimägištol, 408 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Gändžačai-jogi (99 km pitte, Kuranjogen oigedpol'ne bassein) jagab lidnad kahteks palaks. Raudtestancii «Baku — Tbilis»-jonol.
Gändž jagase kahteks rajonaks: Käpazan i Nizamin, niiden ližaks lidnanvuitte Adžikent-žilo alištub lidnan tobmudele.
Eläjad
Vl 2011 eläjiden lugu oli 316 tuhad ristituid. Kaikiš suremb lidnan ristitišt om nügüd'.
Üläopendusen koume aluzkundad oma avaitud lidnas.
Edeline lidnan pämez' om El'mar Rustam ogli Velijev (2011−2018).