Larisa Smolina

	Larisa Smolina (Čirkova)
Sündundpäiv	9. vilukud vodel 1984
Sündundtaho	Petroskoi, Karjalan Valdkund
Ma	Venäma
Tedoerišt	vepsän kel'
Radsija	Karjalan radio
Tedostepen'	radiotoimitai (vodelpäi 2005)
Om tetab kut	Vepsän kul'tursebran pämez' (vodelpäi 2019)
Pauklahjad da premijad	Karjalan pämehen arvznam (2021)
	This box: lugeda • diskussii • redaktiruida

Kodvdud kirjutez

Larisa Vasiljevna Smolina (9. vilukud vodel 1984 Petroskoi-lidnas, Karjalas, Venämal om Petroskoin universitetan pästnik (2006), vepsläine aktivist, Karjalan radion toimitai (vodelpäi 2005), Kodima-lehtesen toimitai (2008-2009), Vepsän kul'tursebran pämez' (vodelpäi 2019), vepsläižen Paginkluban vedäi (2012-2023), Vepsän kel' - ližaopenduzkirjoiden tegii, Karjalan lehtmehiden sebran ühtnik, Karjalan pämehen termišt-orfografižen komissijan ühtnik, Karjalan pämehen karjalaižiden vepsläižiden da suomalaižiden nevondišton ühtnik, om arvostadud kitändkirjeižil da Karjalan pämehen arvznamal (2021).

Elostarin

Larisa Smolina (mehel Čirkova) om vepsläine tatan da maman polespäi. Hänen jured oma vepsläižes Kaleig-posadaspäi Änižröunaspäi Karjalaspäi. Oldes paksus laps'aigas Kaleiges hän kundli vepsän kel't ičeze vanhembilpäi, baboilpäi da prababoilpäi. Valentina-baboi, kudamb eli Petroskoiš, mugažo čomin pagiži ičemoi kelel vunukanke. Jo laps'aigaspäi Larisad opetihe navedimha ičemoi kel't, ičemoi rahvast, kodiröunad, vepsläižid veroid da tradicijoid.

Vodel 2001 Larisa lopi liceijan №13 Petroskoi-lidnas, kaks' vot aigemba Muzikaližen školan №1 G. Sinisalon nimel da openzihe vändmaha akkordeonal. Völ vanhembiš klassoiš hän hüvin el'genzi, miše tahtoib rata vepsän kelenke. Opetes kümnendes klassas Larisa iče kirjutihe vepsän kelen kursoihe, miččid vediba siloi Petroskoiš Rahvahaližes kul'turkeskuses. Kahtes vodes hän openzi vepsän kelen grammatikad, openzihe pagižmaha vähäižen vepsäks, a sid' päzui opendamhas Petroskoin valdkundaližehe universitetha «Vepsän, suomen keled da literatur»-special'nostin mödhe. Vides vodes hän openzi vepsän kirjkel't.

Vodel 2006 lopi Petroskoin universitetan Baltianmeren-suomalaižen filologijan da kul'turan tedokundan da tegihe filologaks, kändajaks, opendajaks.

Radvoded

Jamal potomkan organizacijan da Vepsän kul'tursebran kožmusen allekirjutamine Petroskoiš 2021

Opetes videndel voz'kursal vodel 2005 hän tuli radmaha Karjalan radioho^[1] da radab sigä ani tämbeižehesai. Iče tegeb da vedäb radiopaginoid vepsän kelel, kus starinoičeb vepsän rahvahan elon polhe, vepsläižiš ristituiš, küliš, kirjoiš, projektoiš, erazvuiččiš azjoiš da siš, midä tegese vepsläižiden mirus koumes regionas Karjalas, Vologdan da Piterin agjoiš. Ku kaks'kümne vot tagaze nene oliba 10-minutaižed radiopaginad kaks' kerdad nedališ, ka tämbei vodel 2024 ned jatktasoiš 34 minutad kaks', nel'l' libo kuz' kerdad nedališ. Kaik hänen radiopaginad voib kundelta 102,2 FM - aldoil nellänz'päiväl, kerdan kus pätničan da koumanz'päivän mödhe. Voib kundelta radiopaginoid GTRK-Karelia - oficialižel lehtpolel.

Karjalan radion studijas pagin vepsläižen filologian tedodoktoranke Nina Zaicevanke. 2022

Vozil 2008-2009 radoi Periodika-paindištos, kirjuti kirjutesid vepsän kelel. Hän tämbei-ki om äjiden kirjutesiden avtor. Ičeze kirjutesiš hän starinoičeb kaikiš azjtegoiš, miččed oma vepsän rahvahan elos: ristituiš, projektoiš, paginklubas, vastusiš, praznikoiš da toižiš azjoiš.

Hän om Verez tullei-vepsläižen al'manahan äjiden kirjutesiden avtor. Al'manah lähteb eloho vodelpäi 2011.

Vodel 2011 Larisa Smolina tegi "Vepsläižed besedad" - Paginkluban Petroskoiš kuna kerazi eri-igäižid vepsläižid da openzi pagižmaha ičemoi kelel. Paginklub radab tämbei-ki. Sen

Ezmäine Pohjoižakoiden forum Piteriš, 2023

vedäi om Petroskoin universitetan pästnik Maria Kočerina. Paginkluban vastused mäneba Petroskoiš kaikuččen nedalin Rahvahaližes kul'turkeskuses.

Vodelpäi 2019 hän om Vepsän kul'tursebran pämez'.

Projektoiden rad

Noriden kul'turdesant 2014

Audiokirjoiden änestamine Petroskoiš

Vodel 2014 L. Smolina pästi eloho "Noriden kul'turdesant"^[2]-projektan, mitte sai rahatugen «Nevond»-organizacijan abul da Venäman igähižiden rahvahiden akoiden da noriden mehiden oiktusiden da mahtoiden levitoitusen regionankeskeižen projektan kal't. Ühtes vepsläiženke norištonke kezal vodel 2014 hän tegi ühtes vepsläižiden aktivistoidenke Karjalan, Vologdan da Piterin agjoiden vepsläižiš küliš kursoid külän eläjiden täht, openzi lugemaha da kirjutamha vepsän kelel. Necen radon täht oli tehtud radlehtik vepsän kelel.

Siloi Projektaha ühtni 115 vepsläšt 13 Karjalan, Vologdan da Piterin agjoiden vepsläižes küläspäi. Kaik hö mahtoiba hüvin pagišta ičemoi kelel, no nikonz ei openugoi vepsän kel't školas, no lujas tahtoiba opetas lugemaha da kirjutamha ičemoi kelel. Projektan aigan oli anttud külän eläjile 1500 ekzempl'arad kirjad, miše heil oliži midä lugeda. Mugažo äi kirjoid vepsläižiden polhe da vepsän kelel oli anttud Piterin da Vologdan agjoiden kirjištoihe, školoihe da kul'turorganizacijoihe: openduzkirjoid, vajehnikoid, lapsiden kirjoid, kirjoide kodiröunan polhe, tedokirjoid, taidehliteraturad, lehtesid, kulehtesid,

Ol'ga Žukovan "Ezmäine änik" kirjan prezentacii Petroskoiš. 2024

al'manahoid, diskoid vepsläižid fil'moidenke.

Projektan päidei oli ičeze ozutesel sanuda, miše kaita vepsän kel't voib vaiše pagištes sil.

Vepsän kelen kursad Piterin agjas 2015-2016

Vozil 2015-2016 L. Smolina ühtes vepsläižid aktivistoidenke pästi eloho «Vepsän kelen kursad Piterin agjas» - projektan Piterin agjas valdmehišton abul, Puškinan universitetan tugel da Vepsän kul'tursebran aktivistoidenke. Projektan päidei oli opeta 100 mest vepsän kel'he vides vepsläižes küläs Piterin agjas. Kursoiden täht vepsän kelen tedajad Petroskoišpäi tegiba "Vepsän kel'" - radlehtikon, programman, metodižed nevondad, miše sijaližed vepsläižed opendajad voižiba opeta ristituid vepsän kel'he.

Fil'mografii

Živatad vepsläižiden elos - fil'm (2008)^[3]

Fil'man tegijad oma Larisa Smolina da Vladimir Slavov. Fil'm om tehtud Irina Vinokurovan "Živatad vepsläižiden tradicionaližes kaceges" - kirjan mödhe da starinoičeb vepsläižiden kaceges živatoihe, primetoihe da veroihe, miččed om sidotud linduidenke, kodi- da mecživatoidenke. Fil'man pägeroi om Vehkojan külän eläi Ivan Rastvorov.

Vepsläižen kodin sudäin - fil'm (2012)^[4]

Fil'man tegijad oma Larisa Smolina da Vladimir Slavov. Fil'm om tehtud Zinaida Strogal'ščikovan «Järvidenkeskišton tradicionaline pert'» (1986) da «Vepsläižed» (2008) kirjoiden mödhe. Fil'mas starinoitas vepsän rahvahan tradicionaližiš eländsijoiš, pertiden čomenzoituses, kodiradoiš. Fil'man pägeroi om Šokšun külän eläi Mihail Pidžakov^[5].

Sel'ktas vedes kala kokib - fil'm (2014)^[6]

Fil'man tegijad oma Larisa Smolina da Vladimir Slavov. Fil'm starinoičeb vepsläižes kalatuses, ekologižiš problemoiš, kalan samižes Änižröunas. Fil'man pägeroi om Šoutjärven külän eläi Väčeslav Gerčin. Sikš ku vepsän mal radab äi karjeroid, kudambad saba kived da toba pahut londusele, ka külän eläjad holduba kalan vähenzoituses.

Paimnen torvut - fil'm (2015)^[7]

Fil'man tegijad oma Larisa Smolina da Vladimir Slavov. Fil'm starinoičeb paimenduses vepsläižiš küliš, mitte jo amu läksi elospäi. Vepsläižed emägad ei pidägoi lehmid, ei tehnus küliš paimnid-ki. Fil'mas ozutadas paimnen torveden tegemine da sanutas sen magižiš azjoiš. Fil'man pägeroi om tutab Karjalas muzikant, Petroskoin konservatorijan opendai, rahvahaline master Dmitrii D'omin.

Pagiškam vepsäks! - videourokad (2016-2017)^[8]

Videourokoiden tegijad oma Larisa Smolina da Vladimir Slavov. Videourokad om tehtud neniden ristituiden täht, ked opendaba vepsän kel't ani augotižespäi. Kaikutte videourok jatktase 15-20 minutad tärktoiden temoiden mödhe: kirjamišt, tundmuz, kanz, sä, pert', lauk da m.e. Videourokoiš oma kahten mehen paginad, miččid änestaba todesižed kelen tundijad, vepsän kelen opendajad, openikad, lehtmehed, kul'turradnikad^[9].

Vepsläižen kodin südäin 2012
Sel'ktas vedes kala kokib 2014
Paimnen torvut 2015
V Mail'man suomalaiž-ugrilaine kongress Vengrijas 2012
Živatad vepsläižiden elos - fil'm tegihe parahimaks Suomalaiž-ugrilaižel fil'mfestivalil Estonijas 2014
Sel'ktas vedes kala kokib - fil'm tegihe parahimaks "Zel'enii vzgl'ad"-fil'mfestivalil Piteriš 2015
"Zel'enii vzgl'ad"-fil'mfestivalin lahj Piteriš 2015
Barenc Jevroarktine Sammit Norvegijas Kirkinesas 2013

Pauklahjad da arvnimed

Fil'moiden pauklahjad

Sel'ktas vedes kala kokib - fil'm tegihe parahimaks "Zel'onii vzgl'ad" - XX Jubilejižel Rahvahidenkeskeižel ekofil'moiden festivalil «Ičeladuižes starinas ekologižes problemas» - nominacijas Piteriš (2015)^[10].

Sel'ktas vedes kala kokib - fil'm tegihe parahimaks V Rahvahidenkeskeižel kommercimatomal BEFF festivalil «Karjalan kaceg» - nominacijas «pägerojan valičendas» Petroskoiš (2015)^[11].

Paimnen torvut - fil'm tegihe parahimaks VI barenc Ekologižel fil'mfestivalil «Karjala» - nominacijas Petroskoiš (2016).

Paimnen torvut - fil'm tegihe parahimaks XX Rahvahidenkeskeižel ekologižel «Spasti i sohranit'» - telefestivalil «Etnoekologii (londuz da igähižed rahvahad)» - nominacijas Hanti-Mansiisk-lidnas (2016).

Paimnen torvut - fil'm tegihe parahimaks III Rahvahidenkeskeižel suomalaiž-ugrilaižiden fil'moiden festivalil «Parahim dokumentaline fil'm» - nominacijas Estonijas (2016).

L. Smolinan pauklahjad

Karjalan Rahvahaližen politikan ministerstvan Karjalankeližiden, vepsläižiden da suomalaižiden lehtmehiden valdkundaližen konkursan 3. sijan laureat (2006), 1. sijan vägestai (2015, 2022^[12]).

Karjalan Kul'turministerstvan kitändkirjeine "Vepsän rahvahan, vepsläižiden tradicijoiden, kul'turan kaičendrados" (2007).

Karjalan Openduzministerstvan kitändkirjeine "Vepsän kelen da kul'turan kaičendrados, kehitoituses da sirdämižes" (2009).

Karjalan Rahvahaližen politikan valdkundaližen komitetan kitändkirjeine "Panendas baltianmeren suomalaižiden rahvahiden kaičendradho da kehitoitusehe Karjalan radion 85-voččen jubilejan taguiči" (2011).

Karjalan Rahvahaližen politikan ministerstvan kitändkirjeine (2013, 2016).

Karjalan P6mehen kitändkirjeine (2016, 2017).

Pohjoižen, Sibirin da Edahaižen Päivnouzman polen igähižiden vähäluguižiden rahvahiden associacijan "Za vernost' Severu" - medal' (2017).

Karjalan pämehen arvznam (2021).

Homaičendad

↑ Радио Карелии, канал Родной берег | ГТРК "Карелия" (неопр.). Дата обращения: 25 heinkud 2024. Архивировано 25 heinkud 2024 года.
↑ Культурный десант молодых | Информационно-образовательная сеть коренных народов (неопр.). Дата обращения: 17 heinkud 2014. Архивировано 17 heinkud 2014 года.
↑ Представления вепсов о мире фауны | Коренные народы Карелии, Национальная библиотека РК (неопр.). Дата обращения: 30 redukud 2012. Архивировано 30 redukud 2012 года.
↑ Жизнь вепсского дома | Финно-угорские библиотеки России (неопр.). Дата обращения: 21 tal'vkud 2012. Архивировано 21 tal'vkud 2022 года.
↑ Презентация научно-популярного телевизионного фильма на вепсском языке «Жизнь вепсского дома» | Карелия. Туристский портал (неопр.). Дата обращения: 21 tal'vkud 2012. Архивировано 21 tal'vkud 2022 года.
↑ Новый фильм о вепсской культуре снимают в Карелии | Информационный центр Ассоциации коренных малочисленных народов Севера, Сибири и Дальнего Востока РФ (неопр.). Дата обращения: 3 heinkud 2014. Архивировано 3 heinkud 2014 года.
↑ В ПЕТРОЗАВОДСКЕ ПРЕЗЕНТУЮТ ФИЛЬМ О ВЕПССКОМ ПАСТУШЬЕМ РОЖКЕ | Медиапроект гильдии межэтнической журналистики (неопр.). Дата обращения: 19 vilukud 2016. Архивировано 19 vilukud 2016 года.
↑ Вечер вепсской культуры в Национальной библиотеке Карелии | Национальная библиотека Республики Карелия" (неопр.). Дата обращения: 26 vilukud 2017. Архивировано 26 vilukud 2017 года.
↑ Сохранение культуры вепсов. Проект видеоуроки "Говорим по-вепсски" | Коренные народы карелии. Национальная библиотека Республики Карелия" (неопр.). Дата обращения: 13 uhokud 2017. Архивировано 13 uhokud 2017 года.
↑ «В ЧИСТОЙ ВОДЕ РЫБА КЛЮЕТ» | Дом дружбы Ленинградской области (неопр.). Дата обращения: 20 semendkud 2015. Архивировано 20 semendkud 2015 года.
↑ Карельский фильм получил приз на Большом экологическом фестивале | Республика. Портал (неопр.). Дата обращения: 21 semendkud 2015. Архивировано 21 semendkud 2015 года.
↑ В Петрозаводске наградили победителей Республиканского конкурса журналистских работ на карельском, вепсском и финском языках (неопр.).

Literatur

Vepsän kel': учебное наглядное пособие по вепсскому языку / [авт.: Жукова О.Ю., Петрова Н.А., Гиниятуллина М. Б., Филатова М.М., Чиркова Л.В., Бабурова Г.С., Сотникова И.А.]. - СПб: Ленинградский государственный университет им. А.С. Пушкина, 2015. - 106 с.

Vepsän kelen radlehtik: рабочая тетрадь у учебному наглядному пособию по вепсскому языку / [авт.: Жукова О.Ю., Филатова М.М., Бабурова Г.С., Чиркова Л.В., науч.ред. - Е.Е. Харитонова, Н.Г. Зайцева.]. - СПб: Ленинградский государственный университет им. А.С. Пушкина, 2017. - 74 с.

Vepsän kelen openduzkirj: учебно-методическое пособие по вепсскому языку / [авт.: Жукова О.Ю., Чиркова Л.В., науч.ред. Н.Г. Зайцева.]. - СПб: Ленинградский государственный университет им. А.С. Пушкина, 2018. - 36 с.

Vepsän kelen openduzkirj lapsile: учебно-методическое пособие по вепсскому языку для детей / [авт.: Жукова О.Ю., Чиркова Л.В., науч.ред. Н.Г. Зайцева.]. - СПб: Ленинградский государственный университет им. А.С. Пушкина, 2019. - 80 с. (на вепсском языке)

Pagižem ičemoi kelel: литературное чтение на вепсском языке. 2-ой класс. Учебник для общеобразовательных учреждений. Язык издания - вепсский. / [авт.: Жукова О.Ю., Чиркова Л.В., ред. И.А. Сотникова, илл. Н.А. Тимина.]. - Москва: Издательство "Кириллика", 2019. - 96 с.

Vepsän kelen radlehtik lapsile: рабочая тетрадь по вепсскому языку для детей / [авт.: Жукова О.Ю., Чиркова Л.В., иллюст. Н.А. Тимина]. - СПб: Ленинградский государственный университет им. А.С. Пушкина, 2020. - 56 с.